ģimnāzijas direktora Andra Priekuļa izmantotais apzīmējums «konfektes». Taču priekšā ir nākamais izaicinājums - vairot zināšanas par «konfekšu» izmantošanu, lai sešu gadu darbs nestāv apputējis skolu noliktavās.
Projekta sākumā, kurā kopumā piedalījās 64 skolas Latvijā, tika izmēģināti mācību materiāli vidusskolas klasēs. Finanšu trūkuma dēļ, kas projektu skāra tā vidū, nācās samierināties ar dīkstāvi, pēc kuras aprobācija sākās arī 7.-9. klasēs. Dabaszinātņu un matemātikas projekta vadītāja Dace Namsone stāsta, ka sešu gadus ilgušais darbs sevi ir attaisnojis - uzlabojusies gan skolēnu motivācija mācīties, gan pedagogu stimuls mācīt savu priekšmetu interesanti. Pozitīvo iznākumu viņa pamato ar diagnosticējošo darbu rezultātiem, kas projektā iekļautajās skolās bijuši augstāki. Arī diskusijas ar skolotājiem, skolu vadītājiem un skolēniem parādījušas, ka jaunie materiāli mācības spējot atvieglot un padarīt interesantākas.
«Tās varbūt ir bailes no stagnācijas, kāpēc mēs pieteicāmies šim projektam,» saka A. Priekulis, kura vadītajā skolā projekta aprobācija notika kopš tā pirmsākumiem. Nozīmīgākais ieguvums esot tas, ka dabaszinātņu un matemātikas stundās parādījusies dinamika. «Skolotājiem un skolēniem ir iedotas konfektes. Viņi tās konfektes ir nobaudījuši. Viņi grib turpināt šo ceļu. Es lūdzu Dievu, kaut būtu gudrība mūsu politiskajos spēkos un pārvaldījumā un neiestātos stagnācija,» saka skolas direktors. Vēl viena no viņa bažām, noslēdzoties projektam, ir jaunie skolotāji, par kuru ienākšanu skolā pēdējā laikā gan ierasts priecāties. «Otrs izaicinājums, bailes - kas notiks ar jauno skolotāju, kurš ienāks skolas solā, vai viņš pratīs ar šo rīku rīkoties,» stāsta A. Priekulis.
Uz to pašu norāda arī Iespējamās misijas programmas attīstības vadītāja Zane Oliņa. «Tagad būtiskākais ir, kādā veidā tas tiek izmantots. Viens no veidiem būtu turpināt profesionālas apmācības. Piemēram, rādīt modeļa stundas, kurās pieredzējis mentors, kolēģis ar lielāku pieredzi pārējiem var sniegt savu atbalstu,» viņa saka. Vienlaikus izglītības speciāliste atzīst, ka noslēdzies dabaszinātnes un matemātikas projekts ir uzskatāms par paraugprojektu, jo tā ietvaros notikušās skolotāju apmācības parādījušas, ka «nepietiek ar dzelžiem vien». «Tehnoloģijas motivē bērnus, un tehnoloģiju pieejamība ir motivējoša arī jauno skolotāju piesaistē,» viņa piebilst.
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāns Andris Kangro mierina, ka bažīties par jauno skolotāju zināšanu un prasmju trūkumu nevajadzētu, jo ar inovatīvām mācību metodēm «neapšaubāmi» tiekot iepazīstināti arī topošie speciālisti. Viņš stāsta, ka pedagoģijas studiju programmās gan topošajiem, gan pašreizējiem skolotājiem, kuri izvēlējušies papildināt zināšanas mūžizglītības ceļā, jaunās metodes garām nepaslīd. «Latvija nav liela, tie ir tie paši ļaudis, kas bija iesaistīti projektā un kas strādā ar studentiem,» saka dekāns. Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS) cer, ka rudenī gaidāmā augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana, pēc kuras paredzēta to kvalitātes celšana, vairos mūsdienīgu mācību metožu apguvi arī topošo skolotāju vidū.
Līdz ar mācību materiāliem skolās nonāks arī tehniskais aprīkojums, ar ko tos izmantot. Tiks apgādātas 718 Latvijas skolas - visas vispārējās izglītības iestādes, kurās īsteno matemātikas un dabaszinātņu programmas. Eiropas Savienības fondu piešķirtā summa iepirkumam, kurā uzvarējis SIA Lattelecom, ir deviņi miljoni latu. Drīzumā skolas saņems 600 multimediju komplektu, 650 portatīvo datoru skolotājiem un 11 000 stacionāro datoru skolēniem. R. Broks uzskata, ka tehnoloģiskais aprīkojums apvienojumā ar jaunajiem mācību materiāliem ar laiku samazinās vecāku izdevumus, bērnus sūtot skolā.