Līdzīga situācija ir daudzās Rīgas skolās, jo īpaši pēc mācību iestāžu apvienošanas. Pašvaldības amatpersonas gan norāda, ka skolu tīkla optimizācija bieži ļauj skolām iegūt jaunas telpas, taču notiek arī pretējais. No šī gada septembra slēdzamās Rīgas komercģimnāzijas bērnus uzņems jau tā pieprasītā 2. un 3. ģimnāzija, bet bērni no 100. vidusskolas, kurā var apgūt mūzikas instrumentu spēli, piesakās jau minētajā 6. vidusskolā.
Jāremontē jumti
Lai iepazītos ar mācību apstākļiem mācību iestādēs un vienotos par nepieciešamajiem remontdarbiem, trešdien vairākās skolās ciemojās Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) un citas domes amatpersonas. Pagājušajā ziema tajās aktualizējusi problēmu ar jumtu slikto stāvokli. Piemēram, Rīgas Ukraiņu vidusskolā Visvalža ielā 4 uz griestiem kūstošais sniegs viscaur atstājis dzeltenus pleķus un no pilošā ūdens uzburbušas jaunās palodzes. Delegācija apņēmās saremontēt jumtu un starp diviem skolas korpusiem uzbūvēt jaunu pāreju otrā stāva līmenī, jo pašreizējā ir nošķēlusi vairākus kvadrātmetrus no basketbola laukuma sporta zālē.
«Nezināju, ka Rīgā ir šāda skola,» vairāki pašvaldībā strādājošie šausminājās par mācību apstākļiem 6. vidusskolas sākumskolā, kas izvietota padomju gados celtā bērnudārza telpās. Līkņājot zem durvju stenderēm un spraucoties caur 80 centimetru šaurajiem gaiteņiem, viņi secināja, ka apstākļi nav piemēroti skolēnu mācībām, un vienojās viņus pārcelt uz tukšām pašvaldības telpām Matīsa ielā. Sākumskolas pārcelšana atvieglotu spiedīgo situāciju 6. vidusskolas galvenajā ēkā.
Uguns signalizāciju atvieno
Cik lielai ir jābūt platībai uz vienu izglītojamo, valstī regulē Ministru kabineta noteikumi par higiēnas prasībām, taču tie attiecas tikai uz jaunceltām vai pārbūvētām skolām. Citās platības netiek rēķinātas, ir tikai noteikts, ka klasē nedrīkst būt vairāk par 34 audzēkņiem.
Domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas loceklis Jānis Šmits (LPP/LC) atzīst, ka lielākajā daļā skolu skolēnu skaits ir lielāks, nekā atļauj telpas: «Īpaši prestižās iestādes ir pārpildītas, bet ko darīt - neslēgsim taču tās ciet.» Veselības inspekcija, kura šajā gadā pirmajā ceturksnī veikusi 106 kontroles un 44% gadījumu atklājusi neatbilstības noteikumiem, šādus pārkāpumus gan starp biežāk fiksētajiem neierindo. Inspekcijas pārstāve Dace Vīksna kā lielākās problēmas min ar higiēnas līdzekļiem un kabīņu durvīm neaprīkotās tualetes.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) līdz šim nav saskatījis ugunsdrošības pārkāpumus, kas saistīti ar skolēnu lielo skaitu, taču ugunsdzēsējiem raizes sagādā ugunsgrēka signalizāciju sliktā apkalpošana, jo daudzās skolās par to neviens neatbild, stāsta VUGD pārstāvis Boris Serebraņņikovs. VUGD skolas pārbaudīs vēl līdz septembrim.