Gatavojos īpaši
Kristīne Pieskera
vācu studente Latvijas Kultūras Akadēmijā
Pirms septiņiem gadiem beidzās mana riteņbraucējas karjera un es meklēju alternatīvu sporta veidu, tāpēc sāku skriet un daru to regulāri - trīs līdz četras reizes nedēļā. Divreiz gadā skrienu pusmaratonu, kam speciāli gatavojos. Vienreiz pieveicu arī pilnu distanci un sapratu, ka tas man ir par daudz. Pirms diviem gadiem sāku studēt Rīgā, tāpēc pagājušogad jau piedalījos Nordea Rīgas maratonā, kur noskrēju 21 kilometru. Tas bija labākais maratons, ko līdz šim esmu skrējusi, - gan distances, gar organizatoriskajā ziņā. Visiem sportistiem bija uzkodas par brīvu, medaļas, fotogrāfijas internetā un, protams, kolosālais skatītāju atbalsts trases malās, kas vienmēr palielina motivāciju. Tā kā dzīvoju pilsētas centrā, cenšos atrast maksimāli zaļas skriešanas vietas - izmantoju centra parkus, skrienu pāri Akmens tiltam uz Pārdaugavu, arī Ķīpsalā un Mežaparkā.
Kā tusiņš
Kristaps Strods
sporta kluba Veselības Fabrika treneris
Skriesim visi Veselības fabrikas treneri un aicināsim mūsu komandai pievienoties arī klientus, tāpēc maratonā izvēlējāmies tautas skrējiena jeb piecu kilometru distanci. Es varētu noskriet arī pusmaratonu, tomēr gribam, lai pasākums ir kā tusiņš un mudinājums pievērsties aktīvam dzīvesveidam. Ja iesācējs grib trenēties minimaratonam, pietiks ar vienu mēnesi un skriešanu 3-4 reizes nedēļā, nepārsniedzot piecu kilometru distanci. Pa mēnesi jau var savas aerobās spējas uzlabot par 20-30%. Tā kā pats dzīvoju Berģos, tur ir meža takas un dažādu reljefu segums, kas skriešanai ir ļoti vēlams, jo pretestība un pretvējš vairo izturību, bet asfalts nav veselīgs locītavām. Rīgā man vislabāk patīk Kronvalda parks, jo tur ir samērā svaigs gaiss, var dažādot trasi un nav garlaicīgi. Nav jēgas skriet pa taisnu gabalu bezvējā - tā aerobās spējas palielināsies minimāli. Labi skriet arī Biķernieku mežā, Šmerļa mežā, pie Bābelītes ezera. Pusmaratonu iesācējiem nevajag skriet - tas var radīt problēmas sirdij un veselībai kopumā.
Tik vienkārši
Marija Žuka
Red Bull Latvija zīmola vadītāja
Šogad skriešu pusmaratonu, jo neesmu vēl pietiekami spēcīga, lai noskrietu visus 42 kilometrus. 26. aprīlī noskrēju 20 km Londonā, bet nejūtos nogurusi, drīzāk satrenējusies. (Vairāk par Marijas pieredzi Londonas maratonā lasiet Diena.lv blogā). Nordea Rīgas maratons būs otrais maratons manā dzīvē. Skrien arī mana māsa, kura arī mani pamudināja pievērsties šim sporta veidam. Grūti paliek, kad pieveikta puse distances, jo pirmā daļa paiet tādā kā eiforijā, svarīgi arī, ka skatītāji visu laiku uzmundrina. Man patīk skriešana, jo tas ir visparastākais sporta veids - nav jāiet uz sporta zāli, nav jāalgo treneris. Vari skriet gandrīz jebkādos laika apstākļos un jebkur. Tā kā dzīvoju Hospitāļu ielā, es skrienu pie mājas Skanstes ielas un Arēnas Rīga rajonā. Cenšos divreiz nedēļā skriet ārā un vienreiz trenažieru zālē uz skrejceļa, jo tas palīdz apzināties ātrumu. Manuprāt, ja ir mērķis skriet maratonu, tad jātrenējas maratonam līdzīgos apstākļos, kas nozīmē skriet pa asfaltu. Ja maratons nav mērķis, tad var paskriet stadionā vai gar jūru, jo mīksts segums kājām ir mazāk traumējošs. Pusmaratonam esmu trenējusies tikai divus mēnešus, bet jau Londonā man palīdzēja nesen veiktais masāžas kurss, kas atslābina muskuļus.