Manā ģimenē visbiežāk gatavotais ikdienas ēdiens ir makaroni ar tomātu mērci. Tos taisu vismaz reizi nedēļā un vienmēr cenšos izdomāt kādu variāciju. Pierasto recepti nesen jaunos augstumos pacēla opera Mīlas dzēriens. Tās darbība notiek makaronu fabrikā, tāpēc kāds radošs gardēdis programmiņu ir pierakstījis pilnu ar dažādām lieliskām makaronu mērču un piedevu receptēm, ar sveicienu no galvenās varones - fabrikas īpašnieces Adīnas. Papildinot savu tradicionālo tomātu mērces versiju ar trim vienkāršām sastāvdaļām, es ieguvu brīnišķīgu ēdienu, kura garša uzreiz atmiņā uzjundīja kulinārās izvirtības Itālijā.
Vārdu sakot, vispirms smalki jāsakapā sīpols, ķiploks, pāris selerijas kātu un neliels burkāns. To visērtāk izdarīt, sametot visu kopā mazā elektriskā smalcinātājā, bet ļoti labi var izlīdzēties arī ar nazi un rīvi. Pannā uzkarsē nedaudz olīveļļas un uz mazas liesmas dārzeņus sasautē mīkstus. Tad pievieno glāzi baltvīna un šķipsniņu žāvētas raudenes (oregano), apmaisa un visu sautē, kamēr vīns gandrīz pilnībā iztvaiko. Pievieno pāris kārbu ar kapātiem tomātiem savā sulā, ēdamkaroti tomātu pastas, visu labi samaisa un turpina sautēt apmēram 20 minūtes vai kamēr uzvārās makaroni. Garšvielas - sāli, piparus un kaltētu čili katrs var pievienot vai nepievienot pēc savas gaumes. Es beigās mērcē iemaisu vēl kādu piedevu, kas ir pie rokas, - svaigus pētersīļus un baziliku, spinātu lapas, kazas siera bumbiņas, konservētus kaperus vai artišokus (tos cenšos glabāt pieliekamajā lielos daudzumos). Šo mērci pārlej vārītiem makaroniem, virsū uzbirdina rīvētu cieto sieru - Parmas vai kādu lētāku, tam tiešām nav lielas nozīmes.
Vienkāršots receptes variants, ko regulāri gatavoju, līdz iepazinos ar Mīlas dzēriena programmiņu, ir nelikt klāt seleriju, burkānu un vīnu - sanāks gana gardi! Ja vēlaties šo ēdienu pārvērst par īstu «mīlas ēdienu» jeb gardēžu maltīti, iesaku iegādāties tiešām labas kvalitātes makaronus - piemēram, Itālijā ražotus olu makaronus vai svaigo pastu no Vairāk saules Pastarellia darbnīcas. Atzīšos, ka pēdējo esmu ārkārtīgi iecienījusi. Pildītie ravioli, piemēram, spinātu un siera vai sēņu ir tik gardi, ka es tos darbdienas vakaros bieži ēdu pavisam bez mērces - vien ar olīveļļas lāsi.
Tomātu mērci es parasti cenšos gatavot lielākos daudzumos, nekā plānoju apēst uzreiz. To var ledusskapī glabāt pāris dienu, paņemt līdzi uz darbu pusdienām vai arī vakarā uzsildīt cepeškrāsnī kopā ar makaroniem, virsū pārliekot mocarellas siera šķēlītes. Tas ir praktiski, gardi un vienkārši, un jums noteikti izdosies. Bravissimo, bella Adina!