M.Dz. Man liekas, nevienam nav noslēpums, ka esam viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī un strādājam visā valstī, kā rezultātā valsts ekonomiskā situācija visnotaļ tieši skar arī mūs un, kā jūs noteikti arī noprotat, ne tajā labākajā veidā. Līdz ar to arī mūsu finansiālais stāvoklis šobrīd ir smags, bet tas nenozīmē, ka tas ir pilnīgi bezcerīgs. Mēs esam pabeiguši pagājušā gada pārskatus, tie jau ir auditēti. Jāsaka, ka pagājušais gads nav tik drūms, jo ir tomēr mīnusi, bet tie ir 3,5 miljoni latu, zaudējumi ir par 10,5 miljoniem latu mazāki nekā 2007.gadā. Taču jāsaka, ka pagājušā gada bilancē iegāja divas kompensācijas, kas saistītas ar preses piegādi lauku apvidos. Protams, tās ir ļoti būtiskas mums un mēs ļoti ceram, ka valsts budžetā šie līdzekļi tomēr atradīsies, jo tās ir mūsu sociālās funkcijas, ko mēs šobrīd veicam, un faktiski mēs no saviem līdzekļiem šobrīd veicam šo piegādi un pēc tam gaidām, kad beidzot mums no budžeta nauda nāks atpakaļ. Ja mēs runājam par šo gadu, jāsaka, ka arī par pagājušā gada piegādēm mēs neesam saņēmuši visu reālo līdzekļu izlietojumu, kuru vajadzētu saņemt kā kompensāciju.
Cik lielu atbalstu jūs gaidāt no valsts nākamgad?
Mums jau šogad vajadzētu saņemt pārpalikušo summu, kura vēl pagaidām mums nesedz šos piegādes zaudējumus. Tas šobrīd ir vairāk nekā 650 tūkstoši. Tā ir liela summa priekš mums, un, protams, to ir ļoti svarīgi saņemt. Ja nē - tad, protams, problēmas būs lielākas. Pagaidām es zinu, ka budžetā ir plānoti apmēram četri miljoni, kas ir šā gada piegādes nākamā gada budžetam. Mēs ļoti ceram, ka šī summa tiks iezīmēta, jo tās nav mūsu īpašās vēlmes, tas ir tiešām nepieciešams, lai cilvēki laukos saņemtu presi.
Kāds ir jūsu plāns finanšu situācijas stabilizēšanai vienā un otrā gadījumā - ja šī nauda tiek iezīmēta vai ne?
Jāsaka, ka šobrīd mēs strādājam bez šīs naudas. Vienīgie soļi, kas var dot rezultātus, ir gan mūsu iekšējās struktūras optimizācija, gan arī algu pārskatīšana, protams, arī atsevišķu pakalpojumu, kurus mēs pasūtām uz āru, pārcelšana un veikšana pašu spēkiem, līdz ar to saglabājot arī atsevišķiem mūsu cilvēkiem darbavietas. Jau ir izskanējis, ka piecos mēnešos mēs esam pabeiguši šo gadu ar nelielu peļņu. Jāsaka, ka šeit mums ienāca iekšā summas saistībā ar mūsu e-paraksta veikšanu. Šo projektu mēs nodevām Latvijas Valsts radio un televīzijas centram un rezultātā par to saņēmām kompensāciju par to, kas bija no mūsu puses iztērēts šai sakarā. Tas mums deva iespēju uz maija beigām samazināt tos kopējos piecu mēnešu zaudējumus par 2,9 miljoniem, un tāpēc piecu mēnešu rezultāts bija ar plusu. Bet jūnijs jau rāda, kā jau tas bija paredzēts, ka daudzi pakalpojumi būtiski ir samazinājušies. Protams, ka cilvēki maksimāli izmanto citus saziņas līdzekļus, rēķinus ļoti daudzi uzņēmumi piesūta jau elektroniskā formā, mēs zinām, ka daudzi izmanto bankas piedāvātos automātiskos maksājumus, rezultātā šī papīra kustība ar pastu arī samazinās. Arī preču pasūtīšana no katalogiem ir gājusi prom no Latvijas, pakas mums ir par 41% samazinājušās tikai pusgada laikā. Tāpēc mums jāskatās, ko mēs varam papildus vēl piedāvāt mūsu jau esošajiem klientiem. (..) Jāsaka, ka viens no jaunās valdes pirmajiem lēmumiem bija administratīvo izdevumu samazinājums vidēji par 20%.
Un pastnieku algas?
Šobrīd mēs neskatām pastnieku algu samazinājumu, lai gan jāsaka, ka pagājušajā gadā viņiem bija arī nozīmīgs pielikums.
D.D. Jāsaka, ka pastnieki būs pēdējais, kam mēs ķersimies klāt.
Kāda pašlaik ir pastnieku vidējā alga?
Relatīvi liela, virs 200 latiem.
Vai, jūsuprāt, darījums ar zemi un ēku Stacijas laukumā ir bijis izdevīgs pastam?
Mūsu uzdevums ir koncentrēties uz šīsdienas situāciju un to, ko mēs varam darīt nākamajos mēnešos. Ja mēs sāksim analizēt, kas ir bijis iepriekš, tad mēs nedomāsim par šodienu.
Tādā gadījumā, vai jūs varat iezīmēt kādu vīziju - kurā virzienā Latvijas pasts varētu sākt virzīties?
Ir jau runāts par tā saucamo Pasta banku. Tā jau ir dibināta, bet šeit mēs vairāk skatāmies uz iespējām, kas tiek dotas pasta darbības jomā. Faktiski šajā jomā ar papildu pakalpojumiem var segt daudzus citus izdevumus saistībā ar pasta pakalpojumu sniegšanu pašā pasta nodaļā. Dabiski, ja vienā telpā tiek piedāvāti trīs dažādi pakalpojumi, tas uzreiz dod iespēju optimizēt izdevumus.
Tātad jūs skatāties pozitīvi uz Pasta banku?
Mans skatījums šobrīd ir pozitīvs, jo, godīgi runājot, šajā situācijā ir grūti iedomāties ko citu. (..) Faktiski, ja Pasta bankas projekts būtu realizēts šā gada sākumā, mēs būtu gadā dabūjuši vismaz 2,5 miljonus [latu] no šī projekta.
Kad šo projektu varētu beidzot ieviest?
Šobrīd tiek intensīvi strādāts pie tā, lai līdz gada beigām šis projekts varētu aiziet. Saprotiet, ir pazaudēts laiks un nauda.
Kādas izmaiņas skars Latvijas pasta nodaļu tīklu?
Ja tā vispārīgi varam runāt, tad principā nekādas, jo tas turpinās strādāt. Protams, tiks izvērtēts saskaņā ar visiem normatīviem, cik nodaļu mums ir vajadzīgs, un, protams, regulators būs tas, kas pateiks galavārdu. Uzreiz varu pateikt, ka tas nekādā sliktā veidā neskars mūsu klientus. Protams, ka pasta nodaļas, ja tiks optimizētas vai savienotas, tad tikai tādā gadījumā, ja tajā teritorijā jau ir kāda nodaļa. Arī mobilie pasta pakalpojumi var tikt veidoti un tiks veidoti, kas dos daudz tuvāku šo pasta pakalpojumu.
D.D. Saskaņā ar likumdošanas prasībām minimālais pasta nodaļu skaits ir 598, pašreiz mums ir 697. Tā kā, potenciāli izejot no teritoriālā plānojuma, mums ir iespējas, jo ir tās tieši nerentablās pasta nodaļas.
Cik lielā mērā pasta nodaļu skaita samazināšana var skart pakalpojuma kvalitāti?
M.Dz. Noteikti nē. Piegādi nekādā gadījumā, jo tas būs saskaņā ar visiem noteiktajiem normatīviem - gan par kvalitāti, gan par termiņiem, kas šobrīd mums ir. Es zinu, ka ir jautājums - [vai preses piegādei būtu jābūt] piecas dienas vai sešas dienas, taču šobrīd tas mums nestādās. Prese, cik mēs zinām, visa iet sešas reizes, tā kā šeit mēs pieskaņojamies presei.
D.D. Arī šobrīd mēs esam veikuši darbības, lai pasta piegādes procesu optimizētu. Klients to līdz šim nav sajutis, un tā ir pozitīvā ziņa. Tā tam arī vajadzētu būt.
Tad jūs varat garantēt, ka preses piegāde paliks sešas dienas nedēļā?
M.Dz. Ja tas būs vajadzīgs klientiem, tad mums tas būs jādara. Ja jūs visi izlemsiet, ka iznāksiet tikai piecas dienas nedēļā, tad mēs skatīsimies pēc normatīviem, kurā teritorijā mums ir atļautas piecas dienas un kurās nav, un tad mēs skatīsimies, vai mēs varam risināt citus piegādes jautājumus.
Izdevēji arī vēlētos, lai tiktu samazināti piegādes tarifi
D.D. Varam komentēt. Preses izdevēji ir apmierināti ar mūsu taktisko darbību uz nākamo gadu - neraugoties uz to, ka preses piegāde ir samazinājusies par 30%, kas nozīmē, ka mums šis pakalpojums ir dārgāks, mēs cenas saglabājam iepriekšējā līmenī un papildus piedāvājam atlaides.
Cik gara būs abonēšanas kampaņa? Pagājušajā gadā bija sūdzības, ka tā ir pārāk īsa.
M.Dz. Mēs sāksim ātrāk, bet beigsim tādā pašā laikā.
D.D. Mēs visus priekšdarbus esam veikuši, nav nekādu šķēršļu, lai septembrī mēs šo kampaņu nesāktu.
Nebūs atkal nekādu problēmu ar datorprogrammām?
M.Dz. Protams, šīs programmas ir testētas, un tāpēc mēs arī gribam sākt ātrāk, lai ar mazākiem apjomiem varētu redzēt, vai ir vēl kaut kas tāds, kas būtu pagājis garām. Bet, cik es zinu, šogad tik traģiski vairs nebija.
Premjers izteicis pārmetumus arī LP par pēdējos mēnešos pirms darbinieku aiziešanas paaugstināto darba samaksu, kā dēļ rodas «uzpūstie» bezdarbnieku pabalsti. Kā jūs to komentētu?
Viennozīmīgi varu pateikt, ka nevienam alga pirms atlaišanas vai pabalsti, kas nav saistīti ar likumā noteiktajiem, nav bijuši. Viss ir saistīts tikai ar cilvēku aiziešanu ar tādu pabalsta lielumu, kas atbilst likumdošanai.
D.D. Pēc pārmetuma izteikuma mēs izanalizējām pēdējā pusgada laikā algu palielinājumu, un tika konstatēts, ka nevienam atbrīvotajam darbiniekam pusgada laikā nav palielināta alga.
M.Dz. Protams, ja aiziet cilvēki, kas pastā nostrādājuši vairāk nekā 30 gadus, tad viņiem pienākas tas, kas ir paredzēts likumdošanā.
Bet vai arī LP gadījumā ir noslēgts koplīgums, kas garantē diezgan dāsnus atlaišanas pabalstus?
D.D. Katrā ziņā cilvēks, kas pastā nostrādājis vairāk nekā 10 gadus, nesaņem šo kompensāciju vairāk nekā triju algu apmērā. Mūsuprāt, tas ir ļoti samērīgs samaksas par ieguldīto darbu uzņēmumā apmērs.
Kā jūs raugāties uz LP nākotni pēc vairākiem gadiem?
Cilvēki ir ļoti ieinteresēti darbā, viņi ir čakli, viņi strādā apstākļos, kuri dažviet ir tādi paši, kā pirms 50 gadiem. Es domāju, ka šiem cilvēkiem būs iespēja strādāt labos, kārtīgos apstākļos, kā tas ir visā pasaulē - mēs ieejam pasta nodaļā, un tur ir ne tikai pasta pakalpojums, bet arī visi apmaksas pakalpojumi, arī citi piedāvājumi, kas rezultātā pasta imidžu padara vēl labāku.
Kas būtu tie citi piedāvājumi?
Arī mazumtirdzniecības tai skaitā. Es neatceros, cik tonnas sēklu mēs jau šogad esam piegādājuši visā Latvijā, jo bija pieprasījums un šis mazumtirdzniecības piedāvājums gāja caur mūsu rokām. Bet, protams, tāda neliela pasta nodaļa, kur cilvēks var ieiet un dabūt visu, kas viņam vajadzīgs, varbūt pat tādu kā kiosku, kāpēc ne.
Cik tālā vai netālā nākotnē jūs redzat šādu vīziju?
Domāju, ka apmēram nākamā gada vidū. Es ļoti tā ceru - tā ir mūsu vīzija.