Bērnu tiesību speciālisti atzīst, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu vai atstāšanu bez uzraudzības vecākiem paredzētais sods ir iedarbīgs attiecībā uz apzinīgiem pieaugušajiem, bet sociālā riska ģimeņu vecākus likumu normas nemudina mainīt dzīvesveidu. Lai nelabvēlīgā vidē augošo bērnu rīcība nekļūtu destruktīva, jānodrošina izglītojošā un sociālekonomiskā palīdzība, jo bargākas likumu normas situāciju neuzlabos.
Likumi situāciju neuzlabos
Tiesībsarga biroja vecākā juriskonsulte bērnu tiesību jautājumos Laila Grāvere norāda, var uzskatīt, ja bērns izdarījis likumpārkāpumu, vecāki nav pildījuši savu pienākumu. Arī Valsts policijas pārstāve Ilva Drunka uzsver, lai novērstu iespējamos nepilngadīgā likumpārkāpumus, vecākiem rūpīgi jāseko, kā laiku pavada viņu atvase. Vecākiem jāatbild par bērna, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu, nodarījumiem, un, pamatojoties uz Administratīvo pārkāpumu kodeksu, vecākiem var izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu līdz 250 latiem. «Ja bērns nodarījis zaudējumus kādas personas īpašumam, cietušajam ir tiesības piedzīt no vecākiem zaudējumu atlīdzību,» uzsver L. Grāvere. Pusaudžiem administratīvā atbildība un kriminālatbildība iestājas no 14 gadu vecuma, bet no 11 gadu vecuma var piemērot piespiedu rakstura audzinošos līdzekļus. «Likumpārkāpumā, kurā iesaistīts bērns, rūpīgi jāizvērtē viņa personība un ģimene,» norāda Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse. Zvērināta advokāte Anita Rektiņa secinājusi, ka bērnu likumpārkāpumi bieži ir sekas nelabvēlīgajai situācijai ģimenē. «Ja bērns aizturēts alkohola reibumā, bet vecāki regulāri lieto alkoholu, tad maz ticams, ka administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšana pamudinās pieaugušos atteikties no atkarības. Ja ģimene trūcīga, vecāki nevar samaksāt piecdesmit vai simts latu lielu sodu par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu,» uzskata A. Rektiņa.
Problēmas ar izpratni
Arī biedrības Esi brīvs valdes priekšsēdētāja Dace Freiberga domā, apzinīgās ģimenēs reti gadās, ka vecākiem tiek piemērota administratīvā atbildība saistībā ar atvases rīcību. «Bet nelabvēlīgās ģimenēs antisociāla uzvedība var būt ierasta vecākiem, un pusaudži negatīvo uzvedību pārņem no cilvēkiem, kam viņi būtu jāaudzina,» uzskata D. Freiberga. To, ka daudziem vecākiem trūkst izpratnes bērnu audzināšanā, secinājusi arī Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Grāvere. «Izņemot atsevišķus gadījumus, ir kļūdaini uzskatīt, ka vecāki ļaunprātīgi nepilda bērnu audzināšanas pienākumu. Pieaugušie nespēj veiksmīgi šo pienākumu izpildīt, jo viņiem trūkst zināšanu un prasmju,» domā L. Grāvere. Vecāku neprasmi audzināšanā uzsver arī asociācijas Dzīvesprieks valdes locekle Inete Ielīte. «Normatīvais regulējums gan vecāku, gan bērnu atbildībai ir adekvāts. Problēma tā, ka pieaugušie neizprot, ar kādiem riskiem sastopas jaunā paaudze,» atgādina I. Ielīte.
Jāatbalsta vecāki
«No vecākiem atbildība tiek prasīta pat nepietiekami. Ja uz ielas aizturēts bērns alkohola reibumā, vecākiem jāatbild par to, kāpēc bērns lietojis alkoholu,» domā Māmiņu kluba vadītāja Sanija Salaka. Biedrības Vecāki Rīgai, kas kopā ar Valsts policiju un Rīgas pašvaldības policiju rīkojusi reidus jauniešu pulcēšanās vietās, pārstāvis Gunārs Bergmanis uzskata: «Ja vecāki ir saprātīgi cilvēki, uzzinot, ka bērns huligāniski uzvedies, secinās - jāpievērš atvasei lielāka uzmanība. Ja vecāki paši dzer un izturas agresīvi, bet bērns tāpēc cieš, viņam vajadzīga palīdzība,» domā G. Bergmanis. Pašvaldībai ir pienākums palīdzēt pieaugušajiem, kas netiek galā ar bērnu audzināšanu, uzsver Laila Grāvere. «Diemžēl pašvaldībās preventīvais darbs ar bērniem netiek uzsākts pēc vecāku iniciatīvas. Situācija uzlabotos, ja pašvaldības veiktu preventīvo darbu ar bērniem, kam ir sociālās uzvedības traucējumi, kopā ar vecākiem izstrādātu bērnam uzvedības sociālās korekcijas programmu,» uzsver L. Grāvere.