Visās trīs minētajās valstīs visvairāk letālo nelaimes gadījumu notikuši transporta un būvniecības nozarē. Transporta nozarē notikušie nelaimes gadījumi pārsvarā bijuši ceļu satiksmes negadījumi (CSN).
Vainīgi ir arī darbinieki
No 52 letālajiem gadījumiem darbavietās līdz šim Valsts darba inspekcija (VDI) ir izmeklējusi 24 gadījumus. Izmeklēšanā noskaidrots, ka 27% gadījumu vainīgi bijuši paši darba ņēmēji, kuri pārkāpuši darba aizsardzības normas, 30% gadījumu pie vainas bijusi slikta darba organizācija, 18% nelaimes gadījumu bija CSN, bijuši arī trīs vardarbības gadījumi (piemēram, saistībā ar laupīšanu) un trīs gadījumi, kad bijuši neapmierinoši darba apstākļi.
Daži no plašu sabiedrības uzmanību ieguvušajiem šā gada letālajiem nelaimes gadījumiem darbā bija Talsos, kur bojā gāja uzņēmuma Talsu spriegums darbinieks, un Mārupē, kur bojā gāja divi biogāzes uzņēmuma darbinieki. Pašlaik par abiem nelaimes gadījumiem vēl notiek izmeklēšana.
VDI ir atrodama arī nepersonificēta informācija par šā gada letālajiem nelaimes gadījumiem darbā. Lūk, ieskatam daži piemēri. «Sieviete, 44, apdrošināšanas brokere, tika noslepkavota savā darbavietā Kandavas autoostā»; «Vīrietis, 64, elektrisko iekārtu speciālists, gāja bojā autoavārijā»; «Vīrietis, 54, autovadītājs ekspeditors, apejot savu salūzušo kravas automašīnu, uzgāja uz šosejas brauktuves un nemanīja, ka tuvojas cita kravas automašīna, kas cietušo aizķēra un notrieca, kā rezultātā cietušais gāja bojā»; «Vīrietis, 58, kokapstrādes operators, mira, kad, veicot mežistrādes darbus, ar koka resgali saņēma sitienu krūšukurvja apvidū».
Divas galējības
Kopējo situāciju darba aizsardzībā Latvijas uzņēmumos VDI Darba aizsardzības nodaļas vecākā eksperte Agnija Murāne vērtē kā viduvēju un pēdējo pāris gadu griezumā nemainīgu - bez uzlabojumiem un pasliktināšanās. Jāpiebilst, ka situācija ir atšķirīga dažādās nozarēs un uzņēmumos. Tā, piemēram, 2013. gadā letālo gadījumu skaits būvniecībā samazinājies par 73% salīdzinājumā ar 2012. gadu.
«Darba aizsardzības jomā ir vērojamas divas galējības - vai nu darba devējs pilnībā ievēro visas prasības, vai šim jautājumam vispār nepievērš uzmanību. Vissliktākā situācija ir uzņēmumos, kuri strādā «pelēkajā ekonomikā», darbiniekus nodarbinot nelegāli. Jāuzsver, ka apdrošināšanas pabalstu par nelaimes gadījumiem darbavietās var saņemt tikai tie darbinieki, par kuriem maksāti nodokļi,» uzsver A. Murāne.
Amatpersona stāsta, ka visbiežākie darba aizsardzības pārkāpumi ir neizstrādāts darba vides risku novērtējums, darbinieku nesūtīšana uz obligātajām veselības pārbaudēm, individuālo darba aizsardzības līdzekļu neizsniegšana, kā arī darbinieku neinstruēšana par darba drošību un aizsardzību. «Darba aizsardzības pārkāpumi ir konstatēti arī birojos. Izplatītākais - darbinieku nenosūtīšana uz obligātajām veselības pārbaudēm,» stāsta VDI pārstāve.
Veselības pārbaudes
Jēkabpils celtniecības uzņēmuma PMK būvdarbu vadītājs un darba aizsardzības speciālists Arnis Putniņš, lūgts vērtēt situāciju darba aizsardzībā celtniecības nozarē, apgalvo, ka 80% nelaimes gadījumu ir vainojami paši darbinieki. «Manā praksē ir gana daudz gadījumu, kad strādnieki vienkārši nelieto tiem izsniegtos individuālos darba drošības un aizsardzības līdzekļus, piemēram, ķiveri. Es gan regulāri to kontrolēju uz vietas būvlaukumos, taču visiem klāt stāvēt nevar. Tāpat ir aizliegts, strādājot būvobjektā, īpaši uz sastatnēm, klausīties mūziku ar austiņām vai runāt pa mobilo telefonu. Diemžēl šos aizliegumus darbinieki mēdz pārkāpt. Lai gan tie ir reti gadījumi, tomēr ir darbinieki, kas pamanās strādāt būvlaukumā alkohola reibumā,» atklāts ir A. Putniņš.
Viņš arī norāda, ka liela problēma ir obligātās veselības pārbaudes, kur ne vienmēr tiek atspoguļotas visas darbinieka kaites, piemēram, dažādas sirds slimības. Jāpiebilst, ka fiziski smagos darbos, kas reizēm mēdz būt saistīti ar atrašanos augstumā vai pazemē, objektīvs vērtējums par darbinieka veselības stāvokli ir īpaši svarīgs.
Likumsakarīgi, ka A. Putniņa teiktajam, ka 80% nelaimes gadījumu vainojami paši darbinieki, nepiekrīt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba aizsardzības eksperts Ziedonis Antapsons, kurš uzsver, ka galvenā atbildība par darba aizsardzību gulstas uz darba devēja pleciem. «Es neapgalvoju, ka nav gadījumu, kad paši darbinieki kaut ko pārkāpj, tajā pašā laikā darba devēja pienākumos ir arī darba aizsardzības uzraudzība un kontrole. Ja kāds darbinieks būvlaukumā ir bez ķiveres, būvuzraugam tas ir jāpamana. Atbildība par nelaimes gadījumiem darbavietās ir jādala uz pusēm gan darbiniekam, gan darba devējam, jo strādājošie ir ļoti neinformēti par darba aizsardzību, tas ir jāzina darba devējam,» pārliecināts Z. Antapsons.
Tematiskās pārbaudes
Lai uzlabotu situāciju ar darba aizsardzību uzņēmumos, VDI regulāri rīko tematiskās pārbaudes. Pērn tāda notika transporta un uzglabāšanas nozarē. Savukārt šā gada rudenī tika pārbaudīti vismaz 100 viesnīcu, restorānu un kafejnīcu uzņēmumu, koncentrējoties uz paslīdēšanas un paklupšanas nelaimju gadījumiem. Noskaidrots, ka 48% uzņēmumu nav veikti pasākumi darbinieku paslīdēšanas un paklupšanas riska novēršanai.
«Tie ir galvenais nelaimes gadījumu iemesls visās tautsaimniecības nozarēs - no rūpniecības līdz biroja darbam - un cēlonis 24% no visiem nelaimes gadījumiem darbā Eiropas Savienībā. Šādi nelaimes gadījumi var notikt ar jebkuru neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai fiziskās sagatavotības, taču diemžēl nereti darbavietās to neuztver kā nopietnu risku, kas varētu izraisīt nelaimes gadījumus ar smagām sekām un prasa ilgstošu ārstēšanu un rehabilitāciju. Arī Latvijā 2013. gadā visbiežāk (37%) nelaimes gadījumus darbā izraisīja paklupšana, aizķeršanās, paslīdēšana,» vēsta VDI informācija.
Kopumā šogad notikuši 233 nelaimes gadījumi, no tiem letāli - 52, smagi - 181. Jāatgādina, ka darbinieki, kuru darbavietās ir neapmierinoši darba apstākļi un tiek pārkāptas darba aizsardzības normas, var zvanīt uz VDI anonīmo uzticības tālruni 67 312 176.