Par Spānijas problēmām bija zināms jau sen, taču tikai tagad kredītreitingu aģentūra Standard & Poor's (S&P) atzina tās par pietiekami nopietnām, lai samazinātu kredītreitingu no AAA uz AA+. Tehniski samazinājums ir niecīgs un minimāli ietekmēs Spānijas iespējas aizņemties naudu. Taču S&P pievērsa uzmanību nepatīkamai tendencei - aizvien vairāk Rietumeiropas valstu valdību ir spiestas mazināt iedzīvotāju labklājības līmeni, lai tiktu galā ar finanšu problēmām.
Spānija ir otrā eirozonas valsts aiz Grieķijas, kurai samazināts kredītreitings. Taču pavisam drīz tām var pievienoties Īrija un Portugāle, kas jau saņēmušas aizrādījumu no S&P.
Pireneju pussalas lielākās valsts ekonomikas pagrimuma galveno cēloņu vidū ir nekustamā īpašuma burbuļa plīšana. Vēl pirms pāris gadiem Spānija bija milzīgs būvlaukums, kurā tapa tūkstošiem biroju ēku un dzīvojamo māju. Dienvidu zeme salīdzinoši zemo cenu dēļ bija no aukstuma bēgošo ziemeļeiropiešu iecienīta apmešanās vieta. Protams, būvniecība balstījās uz iespaidīgiem kredītiem un cerībām, ka ēkas varēs izdevīgi pārdot vai izīrēt un pamatīgi nopelnīt. Taču finanšu krīze ienesa korekcijas šajā plānā, un tas atsaucās uz visu Spānijas ekonomiku.
Daži analītiķi pat biedē, ka Spānija ir kraha priekšvakarā un nekādā gadījumā nevar runāt par to, ka ekonomikas stimulēšanas pasākumi palīdzējuši pārvarēt krīzi. «Spānijas bankas pagarina kredīta atmaksas termiņus mirušām celtniecības kompānijām, tādēļ mums ir pamats domāt, ka Spāniju gaida īsta katastrofa,» raksta ekonomikas analītiķu apvienība Variant Perception. Tās eksperti norāda, ka Spānijā ir tikpat nepārdotu māju, cik visā ASV, lai gan Ziemeļamerikas valsts ir sešreiz lielāka. Lielākā daļa ēku uzceltas par ārvalstu kapitālu, kas kādu dienu būs jāatdod. «Spānijas attīstītāju kredīti ir pieauguši no 33,5 miljardiem eiro 2000.gadā līdz 318 miljardiem 2008.gadā. Tas nozīmē, ka astoņos gados parāda pieaugums ir 850%,» izrēķinājuši Variant Perception. Kopējais būvnieku parāda apjoms ir gandrīz puse no Spānijas iekšzemes kopprodukta.
Celtniecības apstāšanās noveda pie tā, ka tagad Spānijā gandrīz katrs piektais ekonomiski aktīvais iedzīvotājs ir bez darba un pabalsti ātri izsūc valsts sociālo budžetu. Eiropas Komisija lēš, ka Spānijas budžeta deficīts šogad būs ap 10% no iekšzemes kopprodukta, kas trīskārt pārsniedz eirozonas valstīs pieļaujamos 3%, ziņo aģentūra Bloomberg.
Lai atdzīvinātu ekonomiku, Spānijas valdība jau visu šo gadu veic dažādus pasākumus. Taču drīz tās spēki var būt galā. «Citiem kredītņēmējiem ir lielāks deficīts, taču Spānijas iespējas finansēt aizvien lielāko parādu nastu nav tik lielas kā Lielbritānijai vai ASV,» S&P analītiķis Trevors Kalinens masu medijiem atgādināja, ka Spānija tomēr ir trūcīgāka par minētajām lielvalstīm. Turklāt dienvidu valstij ir otrais lielākais tekošā konta deficīts pasaulē, ja rēķina absolūtos skaitļos, ziņo portāls Dow Jones Newswire. Tā pamatā ir galvu reibinošie investīciju apjomi, kas Spānijā ieplūda nekustamā īpašuma celtniecības buma gados. Taču atšķirībā no britiem un amerikāņiem spāņiem nav savas valūtas, kurai varētu samazināt vērtību, lai līdzsvarotu ekonomiku. Bezdarba dēļ nodokļu nauda ienākas lēni, pieprasījums iekšējā tirgū ir vājš, tādēļ S&P prognozē Spānijai ilgstošu ekonomikas vājuma periodu, kas aizvien palielinās spiedienu uz valsts budžetu.