Jaunā apakšnozare nav krīzes ideja. «Fonda mērķis ir nodrošināt kultūrpolitikas vadlīniju īstenošanu, un tajās ierakstīta nepieciešamība attīstīt radošās industrijas,» stāsta E. Vērpe. Jaunajai nozarei VKKF vajadzēja sākt darboties 2009. gada pavasarī. Krīze jautājumu atlika, bet tas atkal aktualizējies, likvidējot starpnozari. Tā fonds cer ietaupīt, jo «konstatējām, ka starpnozare nepietiekami profesionāli izvērtē projektus; katru nozari tajā pārstāv viens eksperts». Bijuši gadījumi, kad nozaru noraidīti projekti iesniegti starpnozarē, kur finansējumu saņem.
VKKF nozares no jauna definējušas, kādus projektus pieņem un izskata (sīkāka informācija mājaslapā). Daļa starpnozares projektu iedalīti konkrētām nozarēm. Piemēram, muzeji tikuši kultūras mantojuma, bibliotēkas - literatūras nozarei. Projektus, kas neatbildīs jaunajiem rāmjiem, izskatīs VKKF padome. «Nozaru ekspertu komisiju vadītāji labi zina savas nozares projektus. Protams, robežas arī tagad nav viegli novilkt. Vizuāļi, piemēram, vienmēr uzskatījuši, ka dizains ir viņu. Kur novilkt robežu starp lietišķo mākslu un dizainu?» par diskusijām stāsta E. Vērpe. Vai krīzes apstākļos ir pārdomāti veidot jaunu nozari, un vai tas nozīmē, ka radošās industrijas joprojām ir valsts kultūrpolitikas prioritāte?
«Runas par radošajām industrijām noklusa finansiālu iemeslu dēļ, bet tā ir prioritāra nozare. Fondā tai vienmēr bijusi nauda. Taču kurš arhitekts pirms trim gadiem bija gatavs risināt sabiedriskas vai konceptuālas lietas? Radošo savienību plēnumā Andris Kronbergs labi teica - laiks ir bijis ļoti labs ienākumu ziņā un ļoti slikts - arhitektūras politikas ziņā. Gandrīz vai vienīgais arhitektu projekts VKKF ilgu laiku bija portāla a4d uzturēšanas izmaksas. Un arī tad bija runas starp arhitektiem: «Ko jums prasīsim? Jūs iedodat pāris tūkstošu un prasāt atskaites - mums vieglāk pašiem samest. «Šobrīd situācija ir mainījusies,» komentē VKKF vadītājs.
Kā vērtējat situāciju Latvijas dizainā/arhitektūrā? Ko mainīs jaunas apakšnozares izveide VKKF?
Daina Vītoliņa
Dizaina informācijas centra vadītāja
Dizains un arhitektūra ir viens no radošās industrijas virzītājspēkiem. Valsts politiski radošās industrijas ir atbalstījusi kā ekonomiskā izaugsmē nozīmīgu faktoru. Tas saskan ar Eiropas domu, ka šīs jomas attīstībai jābūt mērķtiecīgai un valsts līmenī atbalstītai. Nesenā Eiropas Komisijas pētījumā 91% aptaujāto organizāciju atzina, ka dizains ir būtiska Eiropas konkurētspējas sastāvdaļa nākotnē un to vajadzētu atbalstīt ES līmenī.
VKKF kā valsts atbalsta instruments nodrošina radošā procesa īstenošanu. Lai sasniegtu atzīstamus rezultātus, ir svarīgi noteikt prioritātes un izvirzīt mērķus. Viens no šiem mērķiem ir izcilība. Tomēr to var sasniegt tikai tad, ja ir nodrošināta radošuma attīstība un nepārtraukts process, kurā var gadīties gan veiksmes, gan neveiksmes, kritumi un kāpumi. Arhitektūras un dizaina nozares izveidi uztveru ar dalītām jūtām. Pozitīvs ir fakts, ka šāda nozare ir izveidota, jo par to aktīvi iestājāmies jau vairākus gadus. Negatīvi vērtēju faktu, ka šāda nozare radīta ekonomiskās lejupslīdes laikā, sadalot pašreizējo finansējumu. Uzskatu, ka starpnozare kā joma būtu saglabājama, jo starpdisciplināri projekti turpinās attīstīties arvien vairāk. Strukturālu pārmaiņu gadījumā būtu vēlams vienlaikus aktualizēt jautājumu par VKKF resursu avotu maiņu - atgriezties pie sākotnējā finansējuma modeļa (procentu ienākumi no akcīzes nodokļa).
Laima Slava
mākslas zinātniece, apgāda Neputns galvenā redaktore
Lai arī ir atsevišķi lieliski sniegumi grafiskajā un Web dizainā, kā arī unikālajā dizainā, kopumā stāvoklis nav spožs. Joprojām izpratne par dizainu publiskajā telpā ir nožēlojama. Neprofesionāla pašdarbība vai plūšana līdzi globalizācijas standartu un klišeju pārsātinātai masu gaumei, naudas turētāja izglītības līmeņa, izpratnes diktātam. Mums trūkst pašcieņas un spējas turēt savās rokās savas valsts vizuālo tēlu, kādu var vērot kaut vai igauņu dizaina un arhitektūras skolā. Dizains un arhitektūra ir mūsu kultūras identitātes daļa - tāpat kā kino, literatūra, vizuālā māksla. Turklāt ikdienā pati redzamākā, kas par mums sniedz priekšstatu pasaulei.
Nozare nav gluži jauna - starpnozare līdz šim jau nodarbojās ar dizaina un arhitektūras projektiem. Tagad pie pamatnozarēm ir pārvietoti projekti, kas ar tām bija saistīti, bet arhitektūra un dizains kļuvusi par patstāvīgu jomu. Tādējādi «starpnozare» no izplūdušu kritēriju vietnes, kurā nevarēja profesionāli spriest par projektiem to ārkārtējās dažādības dēļ, pārtapusi par konkrētiem profesionāliem kritērijiem pakļautu nozari, tādu pašu kā pārējās, kurās notiek dažādu, taču nozarē kompetentu viedokļu apmaiņa.
Grūti pateikt, ko šīs nozares darbs mainīs, taču tas varētu veicināt nozarei būtisku konceptuālu lietu risināšanu nekomerciālos projektos, izstādēs utt. Īpaši ierobežotu finanšu apstākļos. Tagad, kad būvniecības bums pieklusis, vērts apskatīties apkārt un profesionāli, ar valstisku atbildību izvērtēt situāciju un modelēt nākotnes Latvijas vides variantus.