«Īstā krīze mums bija 2008.gadā, tad dzīve izspēlēja smagu situāciju - izejvielu cenas bija kosmosā un olu cenas nokritās zemāk par zemi. Bija zaudējumi, un pērn ne ar ko citu nenodarbojāmies kā vien ar intensīvu restrukturizēšanos. Līdz ar to šogad konstatējām - kamēr citiem krīze, mums viss ir kārtībā,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs. Balticovo patlaban turpina strādāt pie dažādām pašizmaksas mazināšanas iespējām un saka, ka cenu ziņā mēģinās «vietējos patērētājus patīkami pārsteigt». Tikmēr Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe norāda, ka uz darbaspēka rēķina cenas varētu palaist zemāk arī pārējie no padsmit Latvijas olu ražotājiem - tas sagaidāms, ja pirktspēja turpinās kristies. Nav gan pārliecības, kas notiks ar tādiem resursiem kā elektrība, gāze un degviela, tomēr graudu bilance pasaulē ir pozitīva, saka gan A.Veinbergs, gan I.Gulbe.
Robotizēta ražotne
Oranži dzeltenais Balticovo logo, kas uzlīmēts uz jaunās ražotnes sienas, redzams tikai daļēji, pilnu skatu aizsedz alumīnijā ievīstītās caurules. «Lūk, uzskatāms piemērs,» nošķendējas A.Veinbergs, ilustrējot faktu, ka rūpnīca ar seno un vērienīgo pieredzi nepārtraukti turpina darbu pie tā, lai katrs no darbiniekiem strādātu ar attieksmi, ka viņa veikums ir daļa no kopējā rezultāta. Uzņēmumā, kas nodarbina ap diviem simtiem cilvēku, tas nav viegls uzdevums, bet šefs patiešām vēlas izskaust mehāniskas darbības «bez padomāšanas ar galvu», tādēļ solās ar logo līmētāju aprunāties. Pēdējo piecu gadu laikā Balticovo rūpnīcā esot dzimis «pilnīgi cits olu ražošanas menedžments, resursi tiek pārvaldīti daudz efektīvāk» un rezultātā augusi arī produktivitāte. Pirms gadiem pieciem ap 450 cilvēku gadā saražoja mazliet vairāk nekā 200 miljonus olu, bet tagad 200 cilvēku saražo 500 miljonu. Pārredzamā nākotnē iecerēts darbinieku skaitu optimizēt vēl līdz 170-180, rēķina boss. «Iespējams, tas neizklausās labi, bet mums ir jākonkurē Eiropas tirgū, un es neredzu citu iespēju, kā to izdarīt,» viņš saka un pamāj uz Nīderlandē ražoto robotu, kas saplacinātu kartona kasti pārvērš gatavu lietošanai un slidina pa lenti, piepildot ar olu kārbiņām. Cilvēka roku pieskārienu šeit nav, un tas arī runā par labu higiēnas prasībām.
Taps šķidro olu cehs
Kamēr jaunā ražošanas un šķirošanas kompleksa atklāšanas lente vēl tiek tikai griezta, A.Veinbergs jau runā par tālākajiem darbiem. Viņaprāt, modernizēšanās ir nebeidzams process, un viņš jau runā par iespējamu vistu skaita kāpināšanu, lai gan deviņas jaunās vistu novietnes ar 1,45 miljoniem putnu nupat tikai atklātas. Tomēr kā steidzamākais darbs sarakstā ir jaunais šķidro olu cehs. Tas tāpēc, ka aptuveni pusi no Balticovo biznesa veido industriālie produkti - dažādi olu pulveri, šķidro olu masa, vārītas un ceptas olas. Jaunajā cehā šim novirzienam būs pavisam citi apgriezieni, kas runās uzņēmumam par labu, konkurējot globālajā tirgū. A.Veinbergam ir vieglāk nosaukt valstis, uz kurām olas netiek eksportētas, nekā nosaukt visus galamērķus. «Produkcija iet uz Itāliju, Bulgāriju, Rumāniju, Vāciju, Dāniju,» viņš sauc.
Kā vienu no pamata noieta tirgiem Balticovo sauc Poliju un ir īpaši lepni par šo faktu, sakot, ka latviešiem nevajag tik daudz sūroties - redz, ka ir tomēr iespējams kaut ko ražot Latvijā un pārdot Polijā.
Pēdējo gadu 18 miljonus latu vērtās investīcijas uzņēmumam ir devušas modernāko un lielāko olu ražošanas un šķirošanas kompleksu Ziemeļeiropā, «tuvāko 1500 km attālumā nav nekā pat līdzvērtīga». Par prāvajiem konkurentiem A.Veinbergs sauc spāņus, frančus, itāļus, poļus un vāciešus. Tie konkurē abās kategorijās - gan dažādu industriālo produktu, gan šķiroto jeb veikalu plauktos nopērkamo olu nišā.