Studenti pret pasniedzējiem

1. Pirmām kārtām vēkos izteikt atzinīgus vārdus Annei un Aināram par konstruktīviem un saprātīgiem komentāriem. Savukārt par "gojko mitiču un draugiem" varu teikt, ka man ir kauns, ka esmu studiju "biedrs" šiem cilvēkiem/ cilvēkam. 2. Runājot konstruktīvi, šķiet, ka mūsu fakultētē (un ne tikai mūsu fakultātē) tik tiešām varētu būt zināmas problēmas ar piedāvājuma spektru, bet lūgtums uzrādiet man kādas valsts filosofijas fakultāti par piemēru pilnvērtīgai visu filosofisko tradīciju un novirzienu pārstāvniecībai. Katrai universitātei un fakultātei ir savas tradīcijas un novirzieni un tā kā šobrīd ir ļoti plašas iespējas universitātes izvēlē (ja par slinku meklēt, tad var paskatīties kaut vai lu mājas lapā, kur gandrīz katru nedēļu tiek publicēti ziņojumi par piedāvātajām ārzemju stipendijām studijām un pētījumiem dažādu valstu universitātēs). Bet ja nu jūs "gojko mitič un draugi" esat tik "patrio/idio tiski", ka ne par ko neesat gatavi gūt jūsu interesēm atbilstošas zināšanas ārvalstīs un, iespējasms, izstudjuši šīs tradīcijas ieviest arī Latvijas filosofiski akadēmiskajā vidē, par ko domājams tiešām daudzi būtu priecīgi, tad, esmu pārliecināta, ka, atrodot starp studiju biedriem pietiekami daudz domubiedru (cik nu tas mūsu fakultātē ir iespējams) "veselīga" dialoga ceļā nebūtu nekas neiespējams panākt mācību programmas izmaiņas/papildinājumus. Par kuriem, gan jāatzīst, atkal kāds nebūtu apmierināts, jo "cik cilvēki, tik viedokļi". Jebkurā gadījumā acīm redzams ir, ka vēstules un laikraksta "Diena" raksta autoriem/autoram mērķis nav konstruktīvs dialogs, par pastāvošajām un viņus skarošajām problēmām. Dialogs ir iespējams konversijā. Dialogs ir iespējams vien tad, ja ir klātesoši tā dalībnieki, ja tie tiešām vēlas to risināt un nonākt pie patiesības, pakļaujoties loģikai un realitātei. Šajā derdzīgajā vēstulē un rakstā nekas no tā nav atrodams. 1. Nav klātesošu dialoga dalībnieku - nav adresāta un vēstules gadījumā ir aninimitāte. 2. Nav vēlmes pēc dialoga. Šķiet, ka ikviens piekritīs, ka šādā neaptēsti aizvainojošā un pat likumpārkāpnieciskā ceļā, dialogs uzsākts netiek. 3. Par kādu patiesību vai cīņu par patiesību var būt runa, ja paši/pats autori/ autors nav patiess, uzrādot nepierādītus apvainojumus un pārmetumus un nepārbaudītus "faktus". Galu galā kā ir ar nevainības prezumpciju??? 4. Ja tā ir "revolūcija", tad te vietā ir Delēza vārdi: "ja filosofija mirs, tad tā mirs no smiekliem." Gāzt pastāvošo "mafiju" :D ... un ko tālāk. Arī es esmu šīs fakultātes studente un man ir tiešām žēl, ka prof. Rubenis mums vairs nepasniedz, un ja mūsu pasniedzēju vidū nebūtu tādi pasniedzēji kā, jūsu minētie, prof. I. Šuvajevs, prof. M. Kūle, prof. R. Bičevskis un arī citi, tad ļoti daudziem šajā fakultātē tik tiešām nekas vairs neapmierinātu. Kā ir ar šiem studentiem? Vai jūs interesē arī viņu viedoklis? Šķiet, ka nē! Kas tad jūs interesē? 15 min. slava? Un fizionomija uz laikrakstiem? Uzskatu, ka jūs "gojko un draugi" esat pelnījuši stingrāko piemērojamo sodu.

Esmu pabeidzis filozofijas fakultāti un varu secināt, ka šeit neapmierinātais students cīnās par to, lai arī viņu novērtē. Un respektīvi biznesmens Bankovskis to ar prieku izmanto.

Pabeidzu studēt filozofiju pirms kādiem gadiem 5, bet vēl tagad atceros, ka Kūļu lekcijas bija tieši tādas, kā rakstā uzrakstīts - šad tad aizgāju uz tām, cerībā, ka nu varbūt šoreiz runās par tēmu, bet vienmēr dziļi vīlos, paldies, Dievam, ka bija citi labi pasniedzēji

Tad MINI ! I..ots.

Plagjiatisms augstkolas pasniedzeju viduu ir izplatita paraadiiba. Varetu minet labi zinamas graamatas, rakstus konferencees utt.

šie jautājumi par profesoru kompetenci, protams, arī atalgojumu ir ļoti labi. Un šī problēma nav tikai LU, bet arī RTU, nelielā sarunā ar pasniedzējiem jebkurš var secināt, ka neviena pasniedzēja (RTU) algas apjoms nav atkarīgs no tā cik daudz viņš izstāsta lekcijā vai arī cik lietderīga ir lekcija, jo katram no mums vismaz pāris reizes mūžā ir nācies saskarties ar šādām problēmām (lekciju nekompetenci), pieņemu, ka ja par studijām tiek maksāts ir savādāk, bet valsts apmaksātās programmās situācija ar atsevišķiem pasniedzējiem ir pat komiska tas ir kauna traips jebkuram nodokļu maksātājam. Un pats trakākais ir tas ka vadība par to zin, bet dariit neko negrib, jo tās būtu nopietnas reformas izglītības nozarē. Ko līdz ka mums ir tik liels īpatsvars ar augstāko izglītību ieguvušajiem, ja šī izglītības kvalitāte dažās jomās ir zem katras kritikas?