Viņas pazinēji uzskata, ka jaunu partiju I. Sudraba, visticamāk, neveidos. Taču, ja izdosies kopā ar domubiedriem izveidot spēcīgu komandu, ar to varētu pievienoties kādam no esošajiem politiskajiem spēkiem.
Valsts kontrolieri Saeima ieceļ uz četriem gadiem. Viena persona var strādāt šajā amatā ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus. Nākamā gada sākumā I. Sudrabai, kurai parlaments atkārtoti uzticējās 2008. gada decembrī, beigsies otrais pilnvaru termiņš - līdz tam laikam Saeimai vajadzētu izraudzīties viņas pēcteci. I. Sudraba turpinās strādāt līdz dienai, kad jaunieceltais valsts kontrolieris nodos Saeimā zvērestu. Koalīcijā sarunas par nākamo valsts kontrolieri vēl nav notikušas, liecina frakciju vadītāju sacītais. I. Sudrabas pēcteci meklējot premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) no profesionāļu un ar politiku nesaistītu cilvēku vidus. Iespējamo pretendentu nevarēja nosaukt arī Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kurš nezināja, vai šis cilvēks varētu būt no Valsts kontrolē tagad strādājošajiem. Taču Dz. Zaķis bija pārliecināts, ka koalīcija par nākamo valsts kontrolieri vienosies decembrī.
Tikmēr politiskajos kuluāros daudz tiek spriests par I. Sudrabas politisko nākotni, minot viņas potenciālo domubiedru lokā sabiedrībā zināmus cilvēkus, sākot ar žurnālistu Jāni Domburu un beidzot ar uzņēmēju Jūliju Krūmiņu. J. Domburam tagad esot daudz brīva laika un viņš tiekas ar daudziem cilvēkiem, bet uz jautājumu, vai viņu vidū ir arī I. Sudraba, J. Domburs atbildēja: «Nav komentāru.» J. Krūmiņš uzskata, ka «Inguna Sudraba ir pārāk tīrs cilvēks un politikā viņai nevajadzētu iet». Taču, ja viņa tomēr izlemšot to darīt, J. Krūmiņš I. Sudrabu finansiāli atbalstīšot. Viņš arī neredzot tik daudz godīgu cilvēku, no kuriem tagadējā valsts kontroliere varētu izveidot savu komandu.
Diviem I. Sudrabas domubiedriem, kuri paši politikā, visticamāk, neies, Diena vaicāja, kā viņi ieteiktu rīkoties I. Sudrabai. Bijušais finanšu ministrs Gundars Bērziņš, kura laikā I. Sudraba strādāja viņa komandā ministrijā, visus minējumus par bijušās kolēģes nākotni nodēvēja tikai par baumām. To, ka viņa tiekas ar dažādiem cilvēkiem, varot saprast, jo «ir jābūt izvēles iespējām», ko darīt pēc pilnvaru beigām - I. Sudrabai nav sava biznesa. No sarunas ar G. Bērziņu radās iespaids, ka viņa darba kārtībā nav jautājuma par I. Sudrabas partijas veidošanu.
Aivars Markots, kurš ir pazīstams ar I. Sudrabu kopš kopīgajiem studiju gadiem, bija konkrētāks: «Es uzskatu sevi par Ingunas draugu un neiesaku viņai iet politikā, jo tā ir netīra.» To viņš secinājis jau pirms diviem gadiem, kad bijusi doma veidot partiju, kuras līdere būtu I. Sudraba. A. Markots pamanījis, ka astoņos gados Valsts kontrolē I. Sudraba ir zaudējusi ticību cilvēkiem un agrāko pozitīvismu, kas varētu apgrūtināt komandas veidošanu, jo viņai ir grūtāk uzticēties cilvēkiem. Bija dzirdēts, ka, neveidojot jaunu partiju, ar savu komandu I. Sudraba varētu pievienoties kādam jau esošam politiskajam spēkam. Tā, visticamāk, nebūtu Vienotība - tieši tās pozīcijas I. Sudrabas iespējamā ienākšana politikā varētu visvairāk apdraudēt. A. Markots uzskata, ka «viņa ir jāsaglabā valsts pārvaldes sistēmā kā ļoti gudrs cilvēks - biznesā viņu paņems, bet es to nenovēlu». Iespējas, viņaprāt, varētu būt dažādas - arī centralizētā valsts kapitāldaļu pārraudzības institūcija. Tiesa, par šo Ekonomikas ministrijas piedāvājumu diskusijas vēl nav beigušās. Dz. Zaķis nevarēja atbildēt, vai koalīcija varētu I. Sudrabai piedāvāt kādu amatu. Nekas neliecina, ka I. Sudraba gatavotos piedalīties Rīgas domes vēlēšanās, bet kārtējās Saeimas vēlēšanas būs tikai pēc diviem gadiem. Viņai tuvu stāvoši cilvēki domā, ka I. Sudraba arī nevēlas aizbraukt no Latvijas. Kad iepriekš Diena lūdza I. Sudrabai viedokli par nodomiem pēc pilnvaru beigām, viņa atbildēja: «Kamēr esmu amatā, par citiem plāniem nedomāju.» Tagad viņa norādīja, ka šis viedoklis nav mainījies.