Talentor Latvia direktore Katrīna Ošleja uzskata, ka sakārtoti ir apmēram 70% darba tirgus, bet darba meklētājam noskaidrot, kāda konkrēti ir potenciālā darba devēja reputācija, var palīdzēt internetā atrodamā informācija. «Protams, internetā par iestādēm un uzņēmumiem mēdz parādīties arī neobjektīvi negatīvs vērtējums no cilvēkiem, kuri tikuši no darba atlaisti un, iespējams, pamatoti. Bet zinu, ka respektabliem, korektiem darba devējiem pat nepamatoti pārmetumi tiek adresēti ļoti reti. Tāpēc daudzas negatīvas atsauksmes par kādu darba devēju tomēr jāuztver kā signāls, ka potenciālajam darbiniekam šī iestāde vai uzņēmums jāizvērtē piesardzīgi,» skaidro K. Ošleja.
Nereģistrētās nodarbinātības problēma tikpat kā nav sastopama lielos uzņēmumos, kā arī starptautiskās kompānijās, uzskata Talentor Latvia direktore. «Mēs strādājam ar respektabliem uzņēmumiem un profesionāliem, labi izglītotiem darba meklētājiem, šajā vidē tāda problēma kā nereģistrētā nodarbinātība nepastāv, un ļoti bieži darba devējs ar nākamo darbinieku darba līgumu noslēdz jau tad, kad speciālists vēl strādā pie iepriekšējā darba devēja, jo nevēlas zaudēt perspektīvu profesionāli,» stāsta K. Ošleja.
Arī CV-Online Latvia pārstāvis Gints Ģērmanis secinājis, ka daudzi darba meklētāji, nevēloties iepīties «pelēkā atalgojuma» tīklos, konkrēti norāda, ka vēlas strādāt tikai starptautiskos vai lielos uzņēmumos.
«Tiešām, šādos uzņēmumos «pelēkā atalgojuma» politika praktiski neeksistē,» secinājis CV-Online Latvia pārstāvis. Pēc viņa teiktā, «pelēkā atalgojuma» riska sfēras ir, piemēram, lauksaimniecība, auklīšu un uzkopēju pakalpojumi. To apstiprina arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Aplokšņu algas visbiežāk tiek konstatētas būvniecībā, lauksaimniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā, tirdzniecībā, parasti mazos veikaliņos un tirgos, kā arī telpu uzkopšanā, informē VID pārstāve Evita Teice-Mamaja.