Kāds šiem diviem notikumiem sakars? Turbomotoru Laudas formulai bija uzbūvējis _Porsche_, un divi turbokompresori uzkurina automašīnu, kuru mani nosacījuma refleksi atsakās salauzt. «Tikai mieru!» mudina instruktors. «Nospied bremzi un turi! Tad strauji nospied gāzes pedāli! Redzi, uz stūres iedegās uzraksts _Launch Control_?» Redzu, bet vēl labāk dzirdu pats savu pulsu, kas kāpj reizē ar sešu cilindru opozītmotora kreščendo aiz muguras. «Tagad laid vaļā bremzi!» pavēl vācietis un iekrampējas sēdeklī. Pie velna refleksus - še tev! 500 zirgspēku iespiež mūs sēdekļos, un uz dažām sekundēm visas krīzes, cirpšanas un plēsīgais nodoklis dienesta automašīnām paliek citā pasaulē. Pēc 11 sekundēm jāsāk bremzēt, bet es pat nemanīju, kāds bija ātrums. «Pāri 200,» apmierināti smaida baltzobainais švābs blakussēdeklī. Nākamais kosmonautos ierakstās slovēņu kolēģis, kuram iet vēl trakāk. Palaišanas brīdī saulesbrilles aiz izbrīna pašas uzkāpj uz pakauša kā multenē par dakteri Aikāsāp. Kā nekā - 3,4 sekundes līdz «simtam»...
Mazāks patēriņš
Porsche 911 jau tāpat ir ekskluzīva prece, taču Turbo rotē vēl augstākā orbītā. Pēc jauna Carrera modeļa iznākšanas uz Turbo ir jāgaida gads, reizēm pat divi. Cerību uz zemāku cenu nav, jo 911.sērijas karalis, visticamāk, atkal kļūs dārgāks. Atšķirt jauno Turbo no 2006.gada modeļa spēj tikai lietpratēji un skolas puikas, jo ārējie uzlabojumi aprobežojas ar modernākiem diožu lukturiem. Taču Porsche nemūžam neknapinātos ar triviālu feisliftu, jo nonāktu pretrunā ar Ferija Poršes principu - katrs nākamais modelis tuvinās perfekta sporta auto ideālam. Nāksies vien atvērt laimes aku zem bramanīgā Turbo spoilera. Iepriekšējam 911 Turbo bija 480 ZS, un pirmais jautājums allaž bija: «Kāpēc ne 500?» Tagad ir, bet 20 ZS pielikums izskatās pārāk vienkārši. Turbīnas ar maināmu ģeometriju kā dīzeļiem benzīna auto izmanto tikai Porsche, jo spējis atklāt sakausējumu, kas iztur tik augstu atgāzu temperatūru. 3,8 litru opozītmotors ar tiešo iesmidzināšanu ir par 16% ekonomiskāks par veco 3,6 litru agregātu un izmet gaisā par piektdaļu mazāk kaitīgo izmešu. Vidējais patēriņš 11,4 litri palīdzējis Porsche 911 Turbo izlocīties no Gas Guzzler jeb degvielas rīmu nodokļa ASV. Slavējami, bet kas vēl?
Ātrumkārba raķetēm
Atšķirībā no konkurentiem, kuru monumentālo jaudu kontrolē dārgas robotkārbas un astoņu ātrumu «automāti», Porsche 911 Turbo joprojām ir parasta manuālā pārnesumkārba. Taču vācieši delikāti norāda, ka lielākā daļa pircēju piemaksās gandrīz 4000 eiro par Porsche Doppelkupplung (PDK), kas ir divsajūgu kārbas variants supermašīnām. Bez PDK nedarbojas Launch Control, sašķobās vienreizējie dinamikas un ekonomiskuma rādītāji un izpaliek ērta braukšana. Godīga manuālā kārba vairs neiederas starp regulējamiem amortizatoriem, elektroniski vadāmu visu riteņu piedziņu, kas ar diferenciāli un bremzēm līkumā «pietur» iekšējo riteni. 911 Turbo panelis kā Porsche vispār nav pārbāzts pogām, taču dažas ir sevišķi negantas. Sport Plus automātiski pārslēdz mašīnu sacīkšu režīmā, amortizatori kļūst cieti, bet septiņu ātrumu kārba pieprasa manuālo pārslēgšanu. PDK darbojas augstākā līgā nekā vecais Tiptronic «automāts» no mersedesa.
Tūrisms vai sacīkstes? Abi!
Brīžiem šķiet, ka citi vēl arvien bakstās ap diētu, bodibildingu un kosmētiskajām operācijām, kamēr Porsche jau ticis līdz kardiovaskulārajai ķirurģijai. Ja Turbo vajadzētu piešķirt latīnisku nosaukumu, šim īpatnim perfekti piestāvētu fantasta Lema izgudrotais Summa Technologiae.
Nez vai Porsche klienti maz spēj novērtēt visus izgudrojumus, piemēram, adaptīvus motora atbalstus? Šķidrums tajos magnēta iespaidā kļūst stīgrs, un Turbo kļūst monolīts kā Formula. Līkumos šķiet, ka mašīna neko nesver un ātrums ir nepārprotami par mazu. Tikai knapi jaušama «viļņošanās» liecina, ka visu riteņu piedziņa nepārtraukti cīnās ar jaudu un fiziku, kas nesekmīgi cenšas iegrūst deus ex machina bortā. Pirms 35 gadiem Porsche 911 Turbo bija auto «īstiem vīriem», jo savu spēju pārvērtēšana un pārāk ātra iebraukšana līkumā viegli varēja beigties grāvī. Pēc septiņām paaudzēm ar to var braukt jebkurš un - kas dīvaini - gandrīz jebkur. Re, bedre! Instinktīvi ieraujam galvas plecos, bet Turbo ar vieglu švīkstienu pārbrauc asfalta krunkai. Ne velti Porsche 911 Turbo dēvē par ideālu superauto visiem gadalaikiem.
Tomēr pēc izlūklidojuma pa perfektajiem un tukšajiem Portugāles lielceļiem ir skaidrs, ka Turbo stihija ir vācu autobānis starp trijiem un četriem rītā, un cimdu kastītē jābūt Nirburgringas trases abonementam. Kur citur lai tāds spridzeklis nodemonstrē maksimālo ātrumu 312 km/h? Bet domāt, ka auto brauc pats, ir rupja kļūda. 911 Turbo ir tā salāgots, ka PSM (ESP analogs) nemaz negribas slēgt ārā. Pats redzēju, kas notiek, ja to izdara un vēl sajauc pedāļus. Starp citu, dārgo automobili Eštorilā izpostīja dāma...
Cena bez izlikšanās
Porsche neiztiek bez pārmērībām. Lielākā daļa daiktu, kas padara 911 Turbo tik neatkārtojamu, ir par piemaksu - pat ātrumu lāpstiņas zem jaunās stūres, kas ir daudz parocīgākas par +/- taustiņiem. Sūdzības gan esot nākušas tikai no žurnālistiem, tāpēc standartā ir vecā stūre. Turbo versijas izsenis slavenas ar talantu izsūknēt no godkārīgu klientu kabatām neiedomājamas summas. Par 2004.gada specversiju Turbo S bija jāpiemaksā 13 572 eiro, par kuriem pircējs dabūja keramiskās bremzes, papildu 30 ZS un kompaktdisku mainītāju.
Nav brīnums, ka Auto Bild to nosauca par laupīšanu. Turbo kabriolets, kas arī ir kolosāla automašīna, maksā 3000 vairāk nekā pirms trim gadiem. Taču cilvēkam, kas spēj uzturēt 150 000 eiro vērtu sporta auto, tas droši vien nav tik svarīgi. Porsche nekad nav izlicies pieejams un vienmēr izvēlējies peldēt pret straumi. Pats pirmais 911 Turbo tika izlaists 1974.gadā, pašā naftas krīzes karstumā, taču automašīnas reklāmā bez liekas kautrēšanās bija tikai trīs vārdi: «Exclusive. Explosive. Expensive.»#
* Ekskluzīvs. Eksplozīvs. Dārgs (angļu val.)