Krievija apsūdz Gruziju spiegu mānijā uz pret Krievijas noskaņojuma fona, mēģinot pasliktināt Krievijas un rietumvalstu attiecības pirms šomēnes gaidāmā NATO samita, kura ietvaros notiks arī Krievijas un NATO sarunas. Jāatgādina, ka Krievija pārtrauca dalību NATO-Krievijas padomē, protestējot pret ASV plāniem izvietot Čehijā un Polijā pretgaisa aizsardzības sistēmas. Neseno alianses ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena tikšanos Maskavā ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu eksperti vērtēja kā savstarpējo attiecību atkusni.
Gruziju neapmierinot šāda notikumu gaita, un tiekot meklētas jaunas iespējas attiecības sarežģīt. Kā uzskata Krievijas Ārlietu ministrijā, vēl oponentiem noderētu nelabvēlīgs sarunu fons decembra sākumā Astanā ieplānotajā EDSO samitā. Šīs organizācijas ietvaros Krievijai bieži ir savs viedoklis, ko ne vienmēr atbalsta citas dalībvalstis, piemēram, kā tas bija jautājumā par Krievijas saskatītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā un Igaunijā.
Krievijas retorika liecina par mēģinājumu izmantot konfliktu savās ārpolitiskajās interesēs, iespējamos Krievijai nepatīkamos viedokļus abu samitu laikā saistot ar rietumvalstu atbalstu Gruzijai, nevis vēlēšanos pragmatiski risināt jautājumus.
Mums Latvijā varētu būt interesanta Gruzijas televīzijā publiskotā informācija, ka viens no aģentu vervētājiem bijis vietējās Krievijas Tautiešu savienības priekšsēdētājs, kurš 4. novembrī no prezidenta Medvedeva saņēmis Puškina medaļu. Zinot, ka tautiešu atbalsta programma tiek finansēta no Krievijas valsts budžeta un šādu savienību aktīvisti darbojas būtībā visā postpadomju telpā, saņemot aktīvu Krievijas vēstniecību atbalstu, atkal aktualizējas jau senais jautājums, ar ko tad patiesībā šīs savienības un tautiešu interešu aizstāvji nodarbojas?