Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Svētais Labrencis runā

Sandris Točs

Uzreiz jāpasaka, ka savā 18. novembra runā arhibīskaps Jānis Vanags vispirms runā par ticību, nevis Dombrovski. Tomēr premjera salīdzinājums ar svēto ir acīmredzams pārspīlējums, kas izsauc neizpratni. Daudzi pilsoņi uzskata, ka tas nav pareizi, ja mācītājs no kanceles slavē vai peļ aktīvos politiķus. Vēl nepareizāk, ja to dara vecākais bīskaps un konfesijas vadītājs. Jo draudzēs ir cilvēki ar dažādiem politiskajiem uzskatiem, kas uz baznīcu nāk Dieva, nevis politikas meklējumos.

Tomēr vispirms ir jānoskaidro, vai Latvijas luterāņu vadītājs svētku runā tik tiešām premjeru salīdzina ar svēto un ko viņš ar to domā.

Kad sazvanu arhibīskapu Jāni Vanagu, viņa atbilde ir īsa: «Lasiet manu runu! Tā ir pieejama manā blogā. Labāk es nepateikšu.» Tiešā tekstā lasu. «Taču ne tikai šo starptautisko lauru dēļ mūsu premjers līdzinās 3. gs. diakonam, svētajam Labrencim.»

Tomēr tekstam ir konteksts. Arhibīskaps uzsver, ka svētā vārds latīniski skan Laurentios, kas ir «lauriem vainagotais». Un iepriekš Jānis Vanags runā par Valda Dombrovska skaļajiem starptautiskajiem lauriem piemin, ka Latvija tiek saukta par «Eiropas veiksmes stāstu».

Salīdzinot Valdi Dombrovski un Sv. Labrenci, arhibīskaps atgādina: «Kad imperatora Valeriāna kristiešu vajāšanu laikā Romas prefekts Labrencim pieprasīja atdot baznīcas dārgumus, tas augstā ierēdņa priekšā esot atvedis nabagus, slimus, aklus un kroplus, sakot - lūk, te būs - viņi ir mūsu dārgumi.»

Ko arhibīskaps pasaka? Man liekas, ka salīdzinājumā ar svēto arhibīskaps vienkārši uzrunā premjeru. Viņš atgādina, ka lielākais Romas dārgums ir cilvēki. Bet Roma - tas ir valsts simbols. Tātad arhibīskaps pasaka - atceries, Dombrovski, lielākais valsts dārgums ir cilvēki! Arī nabagie, slimie, aklie, un kroplie. Ne tikai dzīves veiksminieki. Ne tikai tie, kas baznīcās sēž pirmajās rindās. Arhibīskaps atgādina valsts sociālo funkciju, bet runā baznīcas valodā.

Ņemot vērā, ka baznīca ir atdalīta no valsts, arhibīskaps nevar no kanceles pamācīt premjeru. Viņš runā līdzībās, kā mācītājam pieņemts. Un būtībā viņš nevienu tieši neslavē, nemāca un arī nepeļ. Katrs šajā runā saskata savu - un tā tam ir jābūt mācītāja runā.

Šī runa nav Dombrovska reklāma. Diskusijas temats ir, vai politiķa vārda pieminēšana no kanceles vien nav pārāk liels gods jebkuram politiķim. Tomēr tā ir katras konfesijas iekšēja diskusija, kamēr šī pieminēšana nepārkāpj robežas, ko paredz konstitucionālais princips, ka baznīca ir atdalīta no valsts. Vienlaikus jebkuras ticības un konfesijas draudzei - gluži tāpat kā jebkurai nevalstiskajai organizācijai - ir tiesības aktīvi piedalīties visas sabiedrības dzīvē.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?