Ar to viņa vēlas nākt talkā skolu jauniešiem saprast viņu mērķus un ceļus uz tiem. «Redzu, ka, darot šo darbu, man ceļi šķiras,» Dace smaida.
Cauras kurpes un Oksforda
Dace savā ziņā ir atgriezusies pie sava skolas laika vilinājuma būt skolotājai. Viņai pašai skolā bija iedvesmojošas pedagoģes, kuru iespaidā Dace gan mācījās piecas valodas, gan iestājās studēt latviešu filologos. Pēc studijām viņa gadu nostrādāja skolā Siguldā. Patika ļoti, taču nācās staigāt caurās kurpēs, un Dace saprata - maize jāpelna citur. Ar to arī saistījās viņas turpmākās studijas LU Starptautisko attiecību institūtā un Banku augstskolā, kā arī darba gaitas, kas pamatā savērpās ap pārdošanu. «Bet, kad maize nopelnīta, sāc domāt, ko tev patiešām gribas. Un tas man visu laiku ir zvanījis kā zvans ausīs - virzīt cilvēkus uz izaugsmi,» Dace saka un stāsta, ka to centusies darīt arī savās darbavietās, sevišķi apdrošināšanas kompānijā Balta, kur viņai bija ap 1000 padoto.
Pārdošanu Dace sāka izmēģināt darbā ar kokmateriālu eksportu a/s Valpro. Tiesa, šajā uzņēmumā viņa sāka strādāt kā tulce, un gandrīz neticami, bet pirmais, ko viņa saņēma no vadības, bija apmaksāts angļu valodas mācību mēnesis Oksfordas Universitātē - par šo savu sapni, kam pašai trūka naudas, Dace spīdošām acīm bija izstāstījusi darba intervijā, norādot, ka ieguvums no tā būtu arī uzņēmumam. Karjeras posms Valpro bija mutuļojošs, jo paralēli Dace arī pasniedza zviedru valodu, tulkoja dažādiem projektiem, pieteicās vietējā avīzē kā ārštata korespondente. «Biju jauna, neprecēta, bija daudz laika. Nevarēju mitēties, likās, ka varu vairāk.»
Fūres stūmās atpakaļ
Valmieras meitenei dzīves epicentrs tomēr šķita Rīgā. Atsaucoties SIA Shell Latvia vakancei, Dace pat īsti nezināja, uz ko pieteikusies, taču intervijā apņēmīgi samelojās, ka viņai Rīgā ir kur dzīvot. Darbu Shell viņa dabūja, un karjera kāpa augšup, jo Dace ļoti centās, turklāt labi padevās darbs ar cilvēkiem. «Sākumā bija eļļu pārdošana, vairumtirdzniecība, pēc tam veikalu tīkli un mazumtirdzniecība. Veidoju arī klientu lojalitātes programmu - ar mantām, punktu krāšanu. Līdz ar tās palaišanu lielās fūres pa Mūkusalas ielu atmuguriski stūmās atpakaļ uz Shell benzīntanku, jo tas pēkšņi bija tikpat «pa ceļam» kā Statoil,» Dace atceras. Viņas ideja bija arī Ziemassvētku balle uzticīgākajiem klientiem un Ferrari apģērbu stendi benzīntankos. Desmit gados Dace darbā ieguldīja sevi visu, tāpēc Shell lēmums aiziet no Baltijas tirgus likās kā pašnāvība. «Vēl tagad par to sirds sāp. Likās, dzīve kļuvusi tukša. Biju tuvu tam, ka vajadzēja psihologa palīdzību.»
Saņemties palīdzēja gan studiju sākšana Banku augstskolā, gan tīkama darba piedāvājums SEB Līzingā. Drīz nāca vēl kāds pavērsiens. Hedhanterus, kas Daci bija uzrunājuši darbam nelielā apdrošināšanas kompānijā, viņa centās «atšūt», paziņojot, ka viņai saistošs būtu tikai liels uzņēmums un valdes locekļa amats. Bet, par brīnumu, tāds arī atradās - Baltā. Astoņu kārtu atlases procesā radās azarts tikt galā ar šo izaicinājumu. Lai gan sākumā Dacei bija grūti pierast, ka jāvada, jāmotivē un jāaizrauj arī par sevi vecāki darbinieki, kopumā viņa Baltu dēvē par labāko karjeras skolu. «Atvadu balle man bija kā Elzai Radziņai - ar trīs stundu uzrunām un ziedu klēpjiem,» Dace smaida.
Sagrozīja galvu
Kāpēc bija jāaiziet? «Biju sevi izsmēlusi. Plusi bija lielā alga, labie apstākļi, stabilitāte, bet tā īsti man darbā patika tas, kā nebija darba aprakstā, - iedvesmot cilvēkus, strādāt ar viņu pašizaugsmes lietām,» Dace atzīstas. Izvērtējusi savus talantus, viņa iedomājās par koučingu. Ar to Dace iepazinās jau tad, kad piedalījās Baltijas augstākā līmeņa vadītāju attīstības mācībās astoņu mēnešu garumā. «Katram mācību dalībniekam bija savs koučs, un tad man to galvu kārtīgi sagrozīja. Tā svīdusi kā pie kouča vēl nebiju, jo viņš tev prasa - kas ir tas, ko tu pati gribi? Tā likās tāda spīdzināšana!» Dace stāsta, bet teic, ka tad arī apjautusi koučinga spēku un iedegusies tā, ka vēlāk darbā sākusi koučēt spējīgākos Baltas darbiniekus.
Patlaban Dace ar izcilību ieguvusi kouča akreditāciju un turpina studēt jauniešu koučingu, ko izvēlējusies par savu virzienu. Lai palīdzētu jauniešiem ieiet sagatavotākiem pieaugušo dzīvē, bet vecākiem un skolotājiem - viņus tajā atbalstīt, Dace izveidojusi īpašu koučinga trīsstūra konceptu un sākusi sadarbību ar skolu valdi, pašvaldībām. Viņas mērķis ir kļūt par labāko Latvijas jauniešu kouču, trīs gados ar semināriem apbraukāt 300 Latvijas vidusskolu, bet pēc tam - iziet arī starptautiskos ūdeņos. «Jaunieši, protams, ir spuraināki un uzreiz pasaka, ko par tevi domā, bet, ja tu viņos kaut ko ieguldi, atražošanas laiks ir garāks nekā vecākam cilvēkam. Otrs - es pie jauniešiem jūtos jauna.» Lai gan sākums kā jebkurā biznesā pagaidām vēl ir «vienas aktrises teātris», Dace arī sev apsolījusi, ka tagadējo darbu sabalansēs ar laiku ģimenei, bērniem un vaļaspriekiem, tajā skaitā dejošanai.