SVF atšķirībā no lielākā aizdevēja Eiropas Komisijas ar Latviju atbalstošu lēmumu pauzējot, jo meklējot risinājumus, kā nodrošināties, lai valdība tiešām pildītu aktualizētajā programmā uzņemtās saistības. «Latvija SVF ir apmānījusi, nepildot decembrī parakstīto memorandu, un fonds tagad vēlas nodrošināties, lai tas neatkārtotos, lai valdība tiešām, veidojot 2010.gada budžetu, deficītu samazinātu par solītajiem 500 miljoniem latu,» Dienai atzina zinošs, ar SVF un valdību saistīts avots.
Dienas avots pieļāva, ka SVF sagatavos decembrī apstiprinātā sadarbības memoranda pielikumu, kas prasīs stingras un konkrētas apņemšanās no valdības gan deficīta samazināšanā, gan reformu īstenošanā. Pēc avota sacītā, agrākais, kad varētu sagaidīt SVF lēmumu, varētu būt jūlija beigas vai augusta sākums. «Jebkurā gadījumā līdz septembrim būs pilnīgi skaidrs, vai SVF mūs atbalsta vai ne. Tam, ka lēmums tomēr būs pozitīvs, dodu 90%,» vērtēja avots.
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) un finanšu ministrs Einars Repše (JL) Dienai atturējās atbildēt, vai tiek gatavots memoranda pielikums un kad varētu būt gaidāms SVF valdes lēmums. Kad SVF valde varētu lemt par atbalstu Latvijas valdības aktualizētajai programmai un aizdevuma izsniegšanai, nevarēja pateikt arī SVF preses pārstāve Anhela Gaviriais norādīja, ka pagaidām par to nav informācijas.
SVF ir otrais lielākais aizdevējs. Lai arī būtiskāko ārvalstu finansējumu Latvijai piešķīrusi Eiropas Komisija, pozitīvs SVF lēmums ir svarīgs, jo fonda lēmumam ir būtiska nozīme starptautiskajā vidē.
SVF valdei jālemj par aktualizētās stabilizācijas programmas apstiprināšanu un iepriekš paredzēto aizdevuma daļu izsniegšanu. Atbilstoši decembrī apstiprinātajam sadarbības memorandam, kas bija par pamatu aizdevumam, SVF šogad Latvijai kopumā jāpiešķir 600 miljoni eiro (ap 420 miljoniem latu) četrās daļās. Pirmajai šā gada aizdevuma daļai no SVF - 200 miljoniem eiro (ap 140 miljoniem eiro) - Valsts kasē vajadzēja ienākt līdz marta beigām, savukārt otrajai - tikpat lielai aizdevuma daļai, līdz jūnija beigām. Nevienu no šiem maksājumiem SVF neveica, jo uzskatīja, ka valdība nav pildījusi dotos solījumus par budžeta izdevumu samazināšanu. Šogad plānoti vēl divi SVF aizdevuma maksājumi - pa 100 miljoniem eiro gada trešajā un ceturtajā ceturksnī.
Eiropas Komisija par aizdevuma tālāku izsniegšanu vienojās pagājušajā nedēļā. Tādējādi sagaidāms, ka jūlija otrajā pusē Valsts kasi papildinās Eiropas Komisijas aizdevums - 1,2 miljardi eiro (847 miljoni latu). Valdība to izmantos, lai segtu budžeta deficītu, finansētu valsts parādu, kā arī stabilizētu finanšu sektoru.