Tā arī palika neatšifrēts, kas jāsaprot ar «tuvāko laiku», kad tad LPP/LC «pacietības mērs būs izsmelts»?
Varēja rasties iespaids, ka tagadējā valdība strādājusi garus gadus un nav saņēmusi nekādu mantojumu no iepriekšējās, kuru, piebildīsim, vadīja LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ivars Godmanis un kurā ministra amatu ieņēma Šlesers. Tagadējā strādā uz tiem pamatiem, kurus, konstatējot, ka krīze klāt, ielika Godmaņa valdība.
Vispirms te jārunā par sadarbību ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Komisiju (EK) tādā specifiskā jautājumā kā naudas aizņemšanās budžeta deficīta segšanai. Nevar teikt, ka jaunajai valdībai galīgi nesekmētos ar šo sadarbību. Piemēram, saņemti abi plānotie aizņēmumi, SVF akceptējis lielāku budžeta deficītu (13%), nekā tas bija ieplānots Godmaņa valdības laikā (4,8%), un tās ir lielākas manevra iespējas. Ja LPP/LC gatavo augsni būtiskām izmaiņām sadarbībā ar SVF uzņemtajam ekonomiskajam kursam, tad viņiem arī jāpasaka, ka Godmanis decembrī smagi kļūdījās, šo kursu uzsākdams.
Domes sēde liek minēt, ka «politisko spēļu elles» dzīlēs tiek briedināti jauni politiskie satricinājumi, kas ekonomiskās krīzes apstākļos nebūtu pieļaujami.