Taču pēdējos gados viņa aizrāvusies ar tango - pagājušajā sezonā pie mums Operā dejoja mūsdienu horeogrāfijas leģendas nīderlandieša Hansa van Mānena 5 tango (1977) Latvijas pirmizrādē, bet pirmdien, 7. aprīļa vakarā, uz šīs pašas skatuves kopā ar baleta māksliniekiem bija redzama apjomīgā un ļoti daudzveidīgā programmā Tango Galā. Kopā ar mūsu baleta premjeru Raimondu Martinovu un citiem vadošajiem Latvijas Nacionālā baleta solistiem viņa jau uzstājusies savos galā koncertos Krievijā un Ukrainā, un uzreiz pēc tango vakara Rīgā visi devās šo programmu parādīt Tallinā.
«Pirmoreiz ar tango saskāros jaunībā. Vispirms ar mūziku, kas uzrunā jau ar pašām pirmajām skaņām un dod impulsu kustībai. Mūziku var arī tikai klausīties, taču man kā dejotājai muzikālais teksts sevī ietver visu, ko var izteikt kustībā. Tango mūzika ir tik piesātināta un oriģināla! Izpildīt tango sāku ar Nikolaja Androsova Tango - solo numuru vīriešu kostīmā. Tā bija mana pirmā plastiskā pieredze tango dejā. Kopš jaunībā izdzirdēju tango mūziku, vienmēr bija vēlēšanās to dejot, un man bija pārliecība, ka tas reiz notiks,» dažas stundas pirms uzstāšanās atklāja Lopatkina. Gada laikā kopš Hansa van Mānena 5 tango pirmizrādes kopā izveidota programma trīs daļās. Tajā ir divi viencēliena baleti ar Astora Pjacollas mūziku (H. van Mānena 5 tango un argentīniešu horeogrāfa Maurisio Vainrota Tango+) un trīs lieli baletnumuri: jau minētais Nikolaja Androsova Tango (solo), Vladimira Vasiļjeva Kādas biogrāfijas fragmenti, kurā kopā ar Sanktpēterburgas Mihaila teātra premjeru Maratu Šemiunovu viešņa izdejoja tango kā gaismas, cerības un laimes koncentrātu kāzu noskaņā. Vienīgais numurs, kurā uz skatuves nebija Uļjanas Lopatkinas, bija Tango for 6, kuru poļu horeogrāfs Kšištofs Pastors mūsu baleta māksliniekiem iestudēja savā jubilejā ar Artura Maskata mūziku.
Kopiespaidā vispirms jācildina Uļjanas Lopatkinas īpašais personības valdzinājums. Tas piepilda katru kustību ar īpašu, emocionāli piepildītu, cilvēciski patiesu jēgu. Savukārt mūsu baleta solistu perfekti izpildītā kustību partitūra skatītāju tam lieliski sagatavo. Lopatkina ir viena no apgarotākajām un plastiskākajām baleta dīvām, kādas nācies redzēt. Apburoši cildena un atturīgi aristokrātiska vārda vislabākajā nozīmē. Viņas neparasti vijīgā kustību plastika abos baleta viencēlienos jo īpaši izcēlās pārī ar spēcīgi atlētisko, izteikti vīrišķīgo mūsu baleta premjeru Vladimiru Martinovu.
Savukārt solo vīrieša kostīmā atklāja cilvēka būtību zem ārējās pašpārliecības čaulas. «Tango programma man personiski ir ārkārtīgi interesants eksperiments, jo tā ir īsta deja, nevis elitārā baleta māksla. Cilvēkā ir tāda iespēju bagātība, par kuru pat nenojaušam, un, ja nav situācijas, kurā šis potenciāls var atklāties, mēs par to nekad neuzzinātu,» saka U. Lopatkina.