Āzija apsteidz Eiropu
«Mēs atpaliekam no citām pasaules daļām,» aģentūrai Reuters atzina vienotā Eiropas transporta tīkla (Trans European Transport Network) vadītājs Harolds Ruiters, kuram piebalsojuši jomas eksperti, kā arī virkne Eiropas Savienības (ES) amatpersonu, norādot, ka drīz var būt par vēlu, lai situāciju mainītu.
Eiropas infrastruktūrai novirzītie līdzekļi pērn pieauga par 1,5%, kopumā sasniedzot 741 miljardu dolāru (aptuveni 400 miljardi latu). Pieaugums ir niecīgs, salīdzinot ar vidējo 4,5% rādītāju pasaulē, turklāt Āzijas un Klusā okeāna valstīs infrastruktūrai pērn atvēlēts par 7,1% vairāk nekā pirms tam.
ES septiņu gadu budžetā reģiona galvenajam infrastruktūras savienošanas projektam Connecting Europe Facility no sākotnēji solītajiem 50 miljardiem eiro (35,14 miljardi latu) novirzīti tikai 29,3 miljardi.
Lielākajiem transporta projektiem atvēlēto līdzekļu apjoms budžetā līdz 2020. gadam samazināts no 21 miljarda līdz 13 miljardiem eiro, liekot atteikties no vairākiem gaisa un sauszemes satiksmes projektiem.
«Tā kā citos reģionos tiek īstenotas ambiciozas transporta modernizācijas un infrastruktūras investīciju programmas, svarīgi, lai arī Eiropas transports turpina attīstību un saņem investīcijas, lai spētu saglabāt konkurētspēju,» uzsvēra Briselē bāzētās Business Europe lobija grupas vadītājs Jirgens Tūmens. Taču eksperti pārliecināti, ka vēl vismaz vairākus gadus Eiropā būvniecībai atvēlēto līdzekļu apjoms nesasniegs pirmskrīzes līmeni.
Arī privātie investori nespēj apmierināt Eiropas vajadzības, turklāt finanšu krīzes ietekmē noteikti papildu ierobežojumi, lai samazinātu risku. Arī bankas vairs nespēj tik viegli aizdot naudu kā pirms krīzes.
Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, finansēto infrastruktūras projektu apjoms pagājušajā gadā samazinājās par astoņiem procentiem, kas ir pirmais kritums desmit gadu laikā. Turklāt Eiropas projektu īstenošanai aizdotās naudas apjoms samazinājās pat par 39%, sasniedzot mazliet vairāk nekā 49 miljardu dolāru atzīmi.
Iesaldē projektus
Virkne taupības kursu pieņēmušo valstu jau atteikušās no iecerētajiem infrastruktūras projektiem. Itālijas parlaments uz nenoteiktu laiku apturējis 3,9 miljardu eiro līgumu, kas paredzēja būvēt automašīnu un dzelzceļa tiltu, lai savienotu Sicīliju ar valsts kontinentālo daļu.
Īrijā transportam atvēlētais budžets laikam no 2010. līdz 2015. gadam samazināts gandrīz uz pusi, atvēlot tam vien astoņus miljardus eiro. Valdība atteikusies no divu miljardu eiro vērtās ieceres Dublinā izbūvēt metro, kas savienotu lidostu ar pilsētas centru.
Francijā apdraudēta plānotā 106 kilometrus garā kanāla būve, kam jāved no Sēnas upes uz Beļģiju, Vāciju un Nīderlandi. Šo četru miljardu eiro vērto projektu Brisele nodēvējusi par vienu no 30 svarīgākajiem infrastruktūras projektiem Eiropā, taču Parīze apgalvo, ka spēj to izbūvēt tikai tad, ja 30% finansējuma sedz Eiropas fondi.
Spānija šogad plāno transporta infrastruktūrai novirzīt 9,6 miljardus eiro - par 16% mazāk nekā gadu pirms tam. 3,5 miljardus izdevies ietaupīt, atceļot 14 ātrvilcienu staciju izbūvi, turklāt apturēta iecere ar dzelzceļa līniju savienot Madridi un Portugāles galvaspilsētu Lisabonu.
Spānija atcēlusi arī vairāku plānoto maksas ceļu būvi. Kā rakstījis laikraksts The Financial Times, krīzes sekas spilgti manāmas arī uz Eiropas ceļiem, jo arvien vairāk cilvēku, cerot nedaudz ietaupīt, izvairās no maksas šosejām.