Robs ģimenes budžetā
Pirmoreiz, kad Diena tikās ar skolotāju Kūriņu ģimeni, spēkā vēl bija Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāns skolotājiem par vienu darba likmi maksāt minimālo algu. Toreiz Evi kopā ar vīru Āgenskalna ģimnāzijas fizikas skolotāju Kārli Kūriņu rēķināja, ka katrs mēnesī varētu saņemt maksimāli 200 latu uz rokas, no kā, atskaitot dažādus citus sadzīviskus izdevumus, pārtikai atliktu apmēram 100 latu mēnesī. Ja tiks īstenots IZM pēdējais priekšlikums par likmi maksāt tomēr vairāk - līdz 250 latiem mēnesī, veicot reformas izglītības sistēmā un krietni samazinot skolotāju skaitu, Kūriņu ģimenes budžets palielināsies par aptuveni 100 latiem. Tas būs krietns robs viņu ģimenes budžetā.
250 latu uz rokas iespējams saņemt, ja pedagogs strādā vairāk par vienu slodzi, kas ir 21 kontaktstunda (klasē ar bērniem pavadītais laiks), turklāt saņem piemaksas par burtnīcu labošanu, klases audzināšanu, konsultācijām un gatavošanos stundām. IZM informē, ka neesot plāna nākamajā mācību gadā vairs nemaksāt par šiem darbiem. Pieņemot, ka atlīdzināto darbu apjoms nākamgad nemainās, saskaņā ar Dienas aprēķiniem, nākamajā mācību gadā skolotāji par šiem darbiem varētu saņemt maksimāli 130 latu uz rokas.
LU profesors Mihails Hazans pētījumā par skolotāju darba samaksu secinājis, ka šogad Latvijas skolotāji saņēmuši vidēji 470 latu algu uz papīra. Pedagogu atalgojums nākamajā mācību gadā varētu samazināties par apmēram 30%, skolotāji vidēji varētu saņemt nedaudz vairāk kā 300 latu. Skolotāju atalgojums sarūk ievērojamāk nekā citiem valsts budžeta finansētājās iestādēs strādājošajiem, jo par 20% atalgojuma fonds šogad samazināts divas reizes. To, ka tik daudz samazināt nevar, IZM valdībā norādījusi, bet neesot guvusi atbalstu.
Arī 40 stundu nedēļā
Izglītības speciālistu teiktais atsedz vairākas būtiskas problēmas pedagogu atalgojuma sistēmā. Atalgojuma veidošanas principi ir neskaidri, jo skolotāji nav iekļauti vienotajā darba samaksas sistēmā ar 40 stundu darba nedēļu kā citu profesiju pārstāvji. Stundu vadīšana ir tikai viens no mācībspēku darbiem, kas gan veido būtiskāko pedagogu atalgojuma daļu. Citi darbi tiek atalgoti daļēji, taču, kā norāda K.Kūriņš, šķiet, ka šie dati «ir no pirksta izzīsti». Piemēram, par burtnīcu labošanu gan viņam, gan sievai samaksāta tikai viena darba stunda nedēļā, lai gan abi atzīst, ka realitātē šis darbs aizņem krietni vairāk laika. Vairāk laika aizņemot arī gatavošanās stundām.
E.Kūriņa uzsver, ka citās Eiropas valstīs atalgojuma sistēma ir skaidrāka un skolotāju algas likmē jau ietverts gan darbs klasē, gan citi darbi. Izglītības eksperte Zane Oliņa piekrīt, ka arī skolotājiem jāmaksā par 40 stundu darba nedēļu. 21 kontaktstunda vienā slodzē, viņasprāt, ir labs rādītājs, arī citās pasaules valstīs darbs klasē ar bērniem svārstoties 20-30 stundu robežās. Pašlaik iespējams, ka pedagogi strādā krietni vairāk kontaktstundu, kas var nozīmēt, ka skolotājs haltūrē, no kā cieš izglītības kvalitāte. Pagājušajā mācību gadā Latvijas skolotāji strādāja vidēji 1,17 likmju.
Kāpēc Latvijas pedagogi netiek iekļauti vienotajā darba samaksas sistēmā? IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP) skaidro, ka Darba likuma izpratnē 40 stundu darba nedēļa nozīmē, ka darbinieks 40 stundas atrodas darbavietā, ko uz pedagogiem nevar attiecināt. Atšķiras arī dažādu priekšmetu skolotāju darba specifika, tāpēc vienotā sistēmā, viņaprāt, pedagogus varētu ielikt, ja būtu iespējams veidot uz rezultātu orientētu darba aprakstu.
Visiem vienādi
Vēl viena pedagogu atalgojuma sistēmas nepilnība ir tā, ka līdz šim skolotāji saņēmuši teju vienādu atalgojumu, nevērtējot viņa darba kvalitāti un skolēnu skaitu klasē. Vienīgais instruments, kas ļāva nedaudz vairāk saņemt labākajiem pedagogiem, bija piemaksa par darba kvalitāti. Līdz šim gadam kopējais darba kvalitātes piemaksas fonds skolās bija 10% no atalgojuma fonda, no gada sākuma tas sarucis līdz 7%. Realitātē daudzās pašvaldībās, arī galvaspilsētā, piemaksu par darba kvalitāti pedagogi vairs nesaņem. IZM Dienai apstiprināja, ka šāda situācija ir iespējama, jo citādi vairākām pašvaldībām nepietiktu līdzekļu pedagogu decembra algām. Z. Oliņa norāda, ka šādi var pazaudēt vienīgo instrumentu labāko skolotāju atalgošanai un arī pedagogu motivēšanai strādāt kvalitatīvāk.
No nākamā mācību gada pēc «nauda seko skolēnam» principa ieviešanas būs iespējams diferencēt pedagogu atalgojumu pēc skolēnu skaita klasē, jo iepriekš skolotāji saņēma gandrīz vienādu atalgojumu neatkarīgi no tā, vai viņi māca 10 vai 30 skolēnu. Tiesa, tas būs atkarīgs no pašvaldību lēmuma, jo to rokās būs atstātas vairākas iespējas - diferencēt atalgojumu lielajās un mazajās skolās vai arī maksāt visiem pašvaldības pedagogiem vienādi, kas nozīmētu, ka lielās skolas dotētu mazās.