Vai, ieraugot kādu nokritušo, citi blakus esošie pasniedz tam palīdzīgu roku vai izliekas, ka nav otra kļūmi pamanījuši. Mīkstas piezemēšanās gadījumā pats kritējs var atskārst, kāds ir viņa raksturs un cik lielu optimisma devu viņš sevī noglabājis. Vēl interesantāk paliek kritiena brīdī. Silts ieteikums visiem kritējiem - klausieties savos izsaukumos - tas vienmēr var būt pašam kritējam pārsteidzošs atklājums!
Kurš iet un paslīd, bet laikus savācas, pasmejoties, ka veiksmīgi noturējies uz pekām, tas sev var sist uz pleca, ka ir izdzīvojošs optimists. Kažokotas dāmas, cerot uz pasniegtu roku, pieturas pie namu sienām, pārvar nenotīrīto ietvi. Pārsteidzošākais, ka vienmēr kāds palīdzīgu roku sniedz - un tas jau ir kā ordenis sabiedrības pašizaugsmei. Jaunas meitenes pārspurdz, iecērtot zābaciņu papēdīšus ledū vai mīkstajā sniegā. Ja ielu pārvarēt dodas vairāku puišu pulciņš un kāds nozveļas, pārējie apzviedz nokritušo, bet smiedamies aši uzrauj augšā bratanu kā pupu kūli.
Brīvības ielas gabaliņā iepretim Dailes teātrim pie Lauvas nama iela arī klasiski slidena, turklāt ar apgrūtinājumu - no jumta tīrītais sniegs laikā netika novākts, bet sniega kaudzi gājēju pēdas ātri vien nopēdoja gluži plakanu. Gājējiem kvartāla sākumā tipinot bija jāizslidinājas pa ledu, tad iepretim Lauvas namam jāpārvar sniegainā ietve kā caralaika ģenerāļa Suvorova armijas karavīram pāri Alpiem, un tad jau varēja uzskatīt, ka šīsziemas urbānās grūtības pārvarētas. Taču reiz tieši tajā Brīvības ielas pilskalnīgajā plakankalnē pakrita kāds iesilis vīrs pirmspusmūža labākajos gados. Viņa kritienu var klasificēt kā prioritāšu hierarhijas augstākā punkta parādītāju! Kājiņas slīdēja uz visām pusēm, cepure sasvērās uz acs, bet viņš centās izglābt galveno. Uz sāna sagriezies, viņš saudzīgi izvilka pusstopu... Ka tik nesaplīst dārgā nešļava! Atstutējies pret pudeli kā pasaules polā iespraustu ceļinieka atbalsta zizli, vīrs ātri uztika kājās. Saudzīgi ielicis kabatā glābējpudeli, viņš varonīgi turpināja pastaigu pa Rīgas slidenajām ielām.