Tautas partijai (TP) ir lielākā frakcija Saeimā, kurā ir 21 deputāts. Premjera Valda Dombrovska pārstāvētajam Jaunajam laikam (JL) ir 15 deputātu. TP ir parakstījusi vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu, kas paredz kapitāla pieauguma nodokļa ieviešanu, pret ko TP neiebilst, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa celšanu un mājokļa nodokļa ieviešanu. TP paziņojumā, kas sasaucas ar TP dibinātāja Andra Šķēles sestdien konferencē izteikto nostāju, ir sacīts: «Jauna nekustāmā īpašuma nodokļa spēkā stāšanās pieļaujama, tikai Latvijai atgriežoties pie pozitīvas IK dinamikas. Izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī nedrīkst būtiski pasliktināt to Latvijas iedzīvotāju dzīvi, kuri dzīvo savā vienīgajā īpašumā.» TP neatbalstīs arī turpmāku pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu un progresīvo likmju ieviešanu uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļiem.
TP līderis Mareks Segliņš nepaskaidroja, kā tas sasaucas ar starptautiskajiem aizdevējiem dotajiem solījumiem, un uzsvēra, ka ekonomiskās lejupslīdes apstākļos turpmāka nepārdomāta nodokļu palielināšana nav pieļaujama. Viņš cer, ka to sapratīs arī pārējie koalīcijas partneri un piekritīs TP nostājai.
Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) TP paziņojumu uztver kā «skaidri politiski motivētu rīcību, lai destabilizētu situāciju». Viņaprāt, šis paziņojums liecinot par nevēlēšanos vispār diskutēt par nodokļu izmaiņu paketi, ko gatavo speciāla darba grupa ar ekspertu līdzdalību. Uz jautājumu, kāpēc TP nevēlas koleģiāli lietišķās un garākās sarunās kopā ar premjeru diskutēt par iespējamajiem kompromisiem, pašvaldību ministrs Edgars Zalāns (TP) atbildēja, ka šai iniciatīvai ir jānāk no premjera un tieši diskusiju trūkums ir tas, ko TP jau iepriekš pārmetusi valdības vadītājam.
TP paziņojumā premjera partijai ir izteikti pārmetumi: «Pašreizējie notikumi ap budžeta veidošanu liecina, ka procesi notiek pašplūsmā, lēmumi tiek vilcināti un pēdējā brīdī tiek veikti primitīvi lineāri samazinājumi, aizbildinoties ar kārtējo «izšķirošo brīdi» un «valsts glābšanu». Tas nav pieņemami!» V.Dombrovska viedokli trešdien uzzināt neizdevās, taču A.Kampars uzsvēra - uz darba sarunām par nākamā gada valsts budžeta projektu, uz kurām citas partijas deleģē savus līderus un ministrus, kuriem ir pilnvarojums runāt partijas vārdā, TP atsūtījusi Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas parlamentāro sekretāru, kas arī liecinot par TP attieksmi.
Valsts prezidenta sasauktā valdības ārkārtas sēdē paredzēts turpināt aprīlī ārkārtas sēdē aizsākto diskusiju par strukturālajām reformām. V.Zatlers, tiekoties ar iedzīvotājiem reģionos, «arvien vairāk pārliecinās, ka daudzi problemātiskie jautājumi un valdības darbs to risināšanā nav cilvēkiem saprotams un pietiekami izskaidrots,» teikts Prezidenta kancelejas informācijā.
M.Segliņš prezidenta iniciatīvu jau otro reizi sasaukt valdības ārkārtas sēdi uztvēra samiernieciski, bet ar piebildi, ka cer tajā sagaidīt arī piedāvājumu, ko tagad darīt, piemēram, lai nodrošinātu veselības sistēmas funkcionēšanu. Tas būšot TP svarīgākais jautājums, un, kā var noprast no TP pārstāvju teiktā, tieši spēja atrisināt veselības nozares finansējumu var ietekmēt šīs valdības likteni. Visticamāk, tas izšķirsies nevis valdībā, bet tad, kad budžeta projekts būs nonācis Saeimā, iepriekš atzina E.Zalāns.