A.Rugāti ceturtdien otrajā balsošanas reizē atbalstīja tikai 20 deputāti. _Jaunā laika_ līdere Solvita Āboltiņa notikušajā saskata dziļāku kontekstu, saistot to ar neafišētu TP vēlmi izmantot katru gadījumu, lai apgrūtinātu šis valdības darbu, «vai pat nolēktu no tās». Ne tikai citu partiju, bet pat TP deputāti atzina - ja TP būtu izvirzījusi citu kandidātu, tad balsojums būtu pozitīvs, jo neviens neapšauba TP tiesības pretendēt uz vietu Saeimas prezidijā.
JL jau sācis rēķināties arī ar varbūtību, ka var nākties tālāk strādāt bez TP. Ja lielākā koalīcijas partija, kurai ir 21 balss, aizies no valdības, tā neatkāpšoties, bet turpināšot darbu kā mazākumvaldība, paļaujoties uz līdzšinējo konstruktīvo opozīciju - LPP/LC un Saskaņas centru. Neoficiāli zināms, ka šāda iespēja ir apspriesta ne tikai JL, bet arī pārējās koalīcijas partijās, uzskatot, ka šai valdībai ir jānostrādā līdz Saeimas pilnvaru beigām. Premjers V. Dombrovskis pagaidām šādu varbūtību nemodelē, jo TP neesot paudusi vēlmi aiziet no valdības. LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš uzsver, ka partijas attieksme pret V.Dombrovska valdību nav mainījusies - tā kā opozīcijas partija to kritizējot lietas labā, bet apņemšanās atbalstīt valstiski svarīgus lēmumus paliek spēkā. Cits jautājums, uz kādu norunu pamata tas būtu jaunā situācijā. «Taču ar valsti mēs nespēlēsimies un neļausim nevienam to darīt,» norāda A.Bērziņš.
Gaidot konstruktīvu rīcību no TP, premjers žurnālistiem tomēr neapsolīja, ka ir gatavs stundām sēdēt kopā ar TP līderiem un diskutēt par abām pusēm pieņemamu attiecību modeli. Radās iespaids, ka viņš no šādas sarunas baidās vai, iespējams, apzinās, ka nespēs neko vērst par labu, ja lielākā koalīcijas partija būs nolēmusi destabilizēt situāciju. JL vadība balsojumu par A.Rugāti vērtē tikai kā ieganstu, kas tiek izmantots šim mērķim. Dažuprāt, tā ir arī savas kolēģes pazemošana, neatsaucot kandidatūru pēc pirmā neveiksmīgā balsojuma un gatavojoties viņu izvirzīt nākamajā nedēļā vēlreiz. «Nav mūsu pašmērķis atrašanās šajā valdībā, bet kamēr, tur esam, sadarbības līguma ievērošana ir principiāls jautājums,» sacīts TP līdera Mareka Segliņa paziņojumā, atsaucoties uz partneru apņemšanos atbalstīt citam cita kandidātus amatos.
A.Rugāte pati uzskata, ka notikušais parādījis pārējo koalīcijas partiju attieksmi pret TP. Taču citu politiķu teiktais, ieskaitot TP biedru izteikumus, liecina, ka A.Rugāte ceturtdien neieguva ievēlēšanai nepieciešamo balsu vairākumu savu personisko rakstura īpašību dēļ. Parasti pirms šādiem balsojumiem frakcijas vadītājs arī veic sagatavošanas darbu sarunās ar citu frakciju vadītājiem, nodrošinot atbalstu savam kandidātam, bet nekas tāds šoreiz nav noticis, liecina partiju pārstāvju sacītais. Tiesa, tikai trešdien TP frakcijas un valdes kopsēdē tika izlemts darbam prezidijā virzīt A.Rugāti. Paredzamās izmaiņas gan nebija noslēpums kopš brīža, kad līdzšinējā Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece kļuva par TP frakcijas vadītāju Māra Kučinska vietā un jaunais amats viņai šķita nesavienojams ar atrašanos prezidijā. A.Rugāte postenim tika izraudzīta divu kandidātu konkurencē. Vaira Paegle sēdē diezgan negaidīti aicināja balsot arī par Imantu Valeru, kurš ieguva 10 balsis, bet A.Rugāte - 15, ko nevar uzskatīt par pārliecinošu vairākumu. TP ierindas deputāti kā labu kandidātu darbam prezidijā iepriekš bija nosaukuši Juri Dalbiņu, kuram uzticoties arī partneri, bet viņš amatam netika izvirzīts.