Tur var atrast brīnumu lietas: piedāvā atbrīvot no lāstiem, parādiem, alkoholisma, iemācīties piesist kanti meitenēm un laimēt kazino, nopirkt auto vai par pliku velti tikt pie ķermeni koriģējoša trenažiera, kas kādam mājās kalpo par pakaramo. Taču ir arī sludinājumi, kas jau balansē uz likumības un krāpniecības robežas, piemēram, kāds lūdz sūtīt viņam naudu, jo nav ko ēst, cits piedāvā automašīnu, kuru tuvākajā laikā plāno nozagt.
Kā atzīst eksperti, lai arī noteiktos gadījumos uz sludinājumiem attiecas Reklāmas likuma normas, lielā mērā šī joma tomēr atstāsta pašplūsmā. Kaut kāda kontrole notiekot, taču tai esot jākļūst stingrākai - un ne tikai no portālu veidotāju puses, bet arī tiesībsargājošajām un atbildīgajām institūcijām.
Vālītes nepārdod, šokolāde negaršo
Kad sazvanu puisi, kurš sludinājumu portālā zip.lv piedāvā pārdot kādas leģendāras grupas bundzinieka bungu vālītes, kas it kā viņa īpašumā nonākušas pēc koncerta, kas Latvijā noticis pirms vairākiem gadiem, viņš apgalvo, ka ne viņš ko pārdod, ne viņam vispār ir tādas bungu vālītes. Puisis gan šad tad izmantojot sludinājumus, lai kaut ko lētāk nopirktu, piemēram, mobilā tālruņa lādētāju, taču šis neesot tas gadījums. Jā, sludinājumā ievietotais tālruņa numurs un e-pasts esot viņa, bet sludinājumu viņš nav licis, sabijies tālruņa klausulē taisnojas jaunais cilvēks. Turklāt šokolāde Bounty, ko pārdevējs prasa par vālītēm, puisim nemaz negaršojot. Savukārt, mēģinot sazvanīt vīru, kurš vēlas mainīt mašīnu pret darbu, atklājas, ka tālruņa numurs nav pieejams, bet intīmās fotosesijas ar brētliņām tomātu mērcē piedāvātāja norādītais numurs vispār neeksistē.
Portāla zip.lv pārstāvis Jānis Palkavnieks gan apgalvo, ka, ievietojot sludinājumu portālā ar mobilā tālruņa īsziņas palīdzību, jāapliecina, ka numurs, kurš uzrādīts sludinājumā, tiešām ir sludinājuma ievietotāja numurs. Tomēr pēc brīža atzīst, ka portāla administrācija, kuras pienākums ir sekot līdzi, kādi sludinājumi tiek publicēti, var arī kaut ko nepamanīt, jo dienā ienākot tūkstošiem sludinājumu.
Par tekstu atbild autors
«Vislielākā atbildība par sludinājumu tekstu jāuzņemas to ievietotājiem, kuriem jāņem vērā portālā publicētie lietošanas noteikumi. Mēs cenšamies audzināt savus lietotājus, piedāvājot arī pamācību, kā labāk sagatavot sludinājuma tekstu, jo tos, kuri neatbilst noteikumiem, dzēšam. Ja uzķeram, ka šādi sludinājumi atkārtojas, bloķējam IP adresi,» stāsta Palkavnieks un atklāj, ka sludinājumu uzraudzībā ļoti palīdz paši portāla apmeklētāji, ziņojot par neatbilstošu saturu.
Portāla zip.lv administrācija ir vienīgā, ar kuru izdodas sazināties. Divu citu iecienītāko sludinājumu portālu veidotāju kontaktus viņu mājaslapā tā arī neizdodas atrast. Kad tomēr beidzot atrodu portālā ss.lv vismaz vienu e-pastu, kur var sūtīt savus priekšlikumus un ierosinājumus, uz vairākkārtēju aicinājumu sadarboties neviens tā arī neatsaucas. Palkavnieks piebilst, ka daļēji to arī varot saprast, jo, ja tikšot publiskoti portālu veidotāju kontakti, tālrunis noteikti kļūšot karsts no zvaniem. Tāpēc saziņai tiekot norādītas tikai e-pasta adreses. Savukārt Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes reklāmas pasniedzēja Marita Zitmane piebilst, ka kontaktu nenorādīšana savā ziņā varētu būt arī zināma izvairīšanās no atbildības par publicēto saturu.
Joku dzīšana pārcēlusies interneta vidē
Jautāta par sludinājumu kultūru, reklāmas pasniedzēja, kas arī pati izmantojot sludinājumus internetā - gan dzīvokli nopirkusi, gan šo to pārdevusi, stāsta - par tādu šobrīd Latvijā esot grūti runāt. Reklāmas veidošanā ir kaut kādi principi, un šī joma ir pietiekami attīstījusies, turpretim sludinājumi lielākoties ir privāti, parasti bezpersoniski vēstījumi, un šī joma pa lielam atstāta pašplūsmā, lielāko atbildību par sludinājuma tekstu uzliekot pašam sludinājuma iesniedzējam.
«Problēma tā, ka privāto sludinājumu autori atšķirībā no reklāmas speciālistiem, kas ir apmācīti sagatavot reklāmas tekstus, izcelt svarīgāko, vērsties pie auditorijas, visbiežāk ir vienkārši cilvēki. Viņi reizēm nespēj precīzi paust savu domu, uzrakstīt sludinājumu labā valodā, nemāk izcelt galveno un rosinoši piedāvāt savu preci vai pakalpojumu,» norāda Zitmane un piebilst, ka tieši šī iemesla dēļ sludinājumos nereti rodas kļūdas un pārpratumi. Arī latviešu valodas lietojums sludinājumu tekstos ir zem katras kritikas, netiek ievēroti elementāri gramatikas likumi.
Reklāmas pasniedzēja atzīst, ka dažādi muļķīgi un jokaini sludinājumi noteikti ir un būs: «Vienmēr būs cilvēki, kuri gribēs dzīt jokus vai paķert kādu uz muļķi. Šādas lietas bijušas vienmēr, tikai tagad tās parādās interneta vidē, kas vienkārši ir populāra. Ar to jārēķinās - tā ir publiska telpa, kur šādas lietas notiek, un izkontrolēt tās ir ļoti grūti, jo dienā šādos portālos nonāk tūkstošiem sludinājumu.»