Tāpat var tikt piemērots arī naudas sods līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām. Tikpat bargi sodi paredzēti par nelikumīgā finansējuma pieņemšanu, starpniecību nelikumīgā finansēšanā un partijas finansējuma izspiešanu.
Vēl pavasarī nekas neliecināja, ka parlamentā šādi grozījumi varētu tikt pieņemti, taču politiskā griba, visticamāk, parādījusies tuvojošos Saeimas vēlēšanu dēļ, uzskata sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka, sakot, ka Krimināllikuma jauno redakciju uzskata par lielu sasniegumu, jo šāda iniciatīva līdz šim vienmēr saskārusies ar lielu pretestību un Saeimā iestrēgusi jau aptuveni kopš 2007. gada. Pēdējo reizi grozījumus šī gada pavasarī virzīja Vienotība, tomēr tie netika pieņemti, jo Saeimas vairākums, proti, 51 partiju apvienības Saskaņas centrs, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), kā arī Par labu Latviju (PLL) deputāts balsojumā atturējās.
Vienotības frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis uzskata, ka šo pantu esamībai Krimināllikumā ir liela preventīva nozīme. «Ja amatpersonai draud kriminālatbildība, tas liks padomāt,» pauda K. Šadurskis. Arī ZZS deputāts Jānis Strazdiņš, kurš vēl pirms pāris mēnešiem balsojumā par šādiem likuma grozījumiem atturējās, norādīja, ka nopietnie sodi liks negodprātīgajiem darboņiem padomāt. Iepriekš ZZS vairījusies šādu iniciatīvu atbalstīt, jo likumprojektā piedāvāts «stukaču» princips.
Ceturtdienas balsojumā piedalījās 78 deputāti, no kuriem 77 balsoja par grozījumiem, atturoties vienīgi PLL deputātam Andrim Šķēlem. Dienai neizdevās noskaidrot, kāpēc bijušais Tautas partijas līderis neatbalstīja šādu iniciatīvu, tomēr redzams, ka atšķirībā no citiem PLL, ZZS un SC deputātiem viņš savos lēmumos ir konsekvents, jo tāpat balsoja arī iepriekš.