Rimi un velosipēds
Māris skolas laikā trenējās volejbolā, patika arī ķīmija - viņš darbojās ķīmijas pulciņā. Tā vadītājs ierādījis arī visādus pirotehnikas jociņus, tāpēc interese par šo jomu lika Mārim apsvērt ķīmijas studijas. Variants bija arī Sporta akadēmija, tomēr puisis aizgāja līdzi draugiem, kas stājās datoristos RTU. «Likās, ka IT ir kas baigi interesants,» Māris stāsta.
Studiju sākumā viņš domāja, ka IT ir programmēšana, datoru ražošana, labošana un saslēgšana, turpretim universitātē nāca arī atklājumi - IT, izrādās, ir daudz plašākas! Viss licies jauns un interesants, lai gan, no šodienas pozīcijām raugoties, Māris secina, ka liela daļa no tā, ko augstskolā mācījies, ir «garām». «Var teikt, ka gada laikā darbā esmu ieguvis vairāk zināšanu nekā gada laikā pirms tam universitātē.» Māris tomēr turpina studijas maģistrantūrā, jo šķita, ka trīs gadi bakalaura līmenī ir par īsu un konkurētspējai vajag ko vairāk.
Uzņēmumā DPA Māris strādā kopš 2009. gada, taču darba pieredzi guvis jau pirms tam. Pirmā bija dažādi melnie darbiņi vasarās būvobjektos, jo Māra opis bija būvuzraugs. Ziemā paralēli mācībām vidusskolā Māris pastrādāja par preču izkārtotāju Rimi lielveikalā. Viņš gan atzīst, ka darījis to tikai naudas dēļ. «Bet sapratu - ja nemācīšos tālāk, tad darba dzīve būs šāda,» Māris klāsta gūtās atziņas. Pie patīkamākas pieredzes viņš tika, vēl kādu vasaru pastrādājot par velokurjeru. Patika, pie sirds gāja arī elastīgais darbalaiks. «Vienīgais mīnuss - man nozaga riteni, tāpēc beigās nevarēju saprast, vai naudas ziņā esmu plusos vai mīnusos.»
IT brīvmākslinieki
Lai gan daudzi topošie un esošie datoristi bieži piepelnās ar interneta mājaslapu taisīšanu, Māris to izmēģinājis tikai vienreiz. Studiju laikā viņš izveidoja mājaslapu Berģu pamatskolai, taču tas neaizrāva. «Mani vairāk interesē programmatūru izstrāde, bet ne programmēšana. Izdomāt, saprast, kas cilvēkiem vajadzīgs, un tad salikt pa plauktiem, izveidot to kopējo struktūru,» Māris atklāj, ka sistēmanalītiķa ikdiena viņu saista vairāk.
Darbu IT jomā viņš sāka meklēt 3. kursa beigās, kad saprata - studijas tūlīt beigsies, un negribētos iekļūt «zonā, kur cilvēki pēc augstskolas palikuši bez darba un jo ilgāk tā sēž, jo mazākas cerības darbu atrast». Māris sūtīja uzņēmumiem savu CV, līdz pamanīja nelielu prakses sludinājumu DPA. «Tas atšķirībā no citiem likās ļoti profesionāli uzrakstīts, radīja pārliecības sajūtu, ka nav šā tā. Tas nekas, ka tie bija tikai trīs mēneši un pavisam noteikti bez algas. Bet piedāvāti tika interesanti pienākumi, tikšanās ar klientiem projektu vadītāja asistenta pozīcijā. Tur bija arī sistēmanalīzes iezīmes, kas mani tieši interesē,» Māris pamato.
Sākumā gan uzticētie uzdevumi likušies vienmuļi, prasījies pēc kā vairāk, bet tad Māri pieņēma pastāvīgā darbā un pavērās iespēja iesaistīties interesantā projektā, mazliet vēlāk - arī tikt pie kārotā sistēmanalītiķa amata. Veicamo darbu saraksts tagad regulāri mainās, tāpēc garlaicīgi vairs nav, Māris stāsta, bet piebilst - savu laiku brīžiem gan ir grūti plānot, jo dažs labs uzdevums prasa vairāk pūļu, nekā sākotnēji izdomāts. Mēdzot gadīties, ka darbadiena ir garāka par astoņām stundām, lai gan gadās arī, ka īsāka. Darbalaika ziņā IT speciālisti strādā kā brīvmākslinieki, galvenais - lai darbs padarīts.
Smalka māksla
Sistēmanalītiķis visvairāk dabū nopūlēties ikviena IT projekta sākumposmā - kad jāizrunājas ar klientu, jāsaprot, kas viņam nepieciešams, un jāpiedāvā tas, kas ir realizējams. Māris atzīst, ka šādas pārrunas ir smalka māksla - jāmāk neapsolīt neko lieku, bet gana daudz, lai visi būtu apmierināti. «Būs kaut kas jāpamācās no psiholoģijas un sarunu risināšanas. Man pašam ugunskristību vēl nav bijis, tā kā esmu jauns sistēmanalītiķis, man līdz šim nācies vienkārši noskaidrot vajadzīgo un no klientu puses nekādu pretenziju nav bijis. Bet kolēģiem gan bijuši brīži, kad pēc ilgstošām pārrunām atkal viss jāsāk no gala.»
Māris lepojas, ka patlaban piedalās vērienīgā Iekšlietu ministrijas pasūtītā IT projektā, kas saistīts ar biometriju - pirkstu nospiedumu, acu zīlīšu u. tml. atpazīšanu. Viņš atzīstas, ka lietvedības sistēmu izstrāde gan esot garlaicīga, bet kādreiz dzīvē gribētos izmēģināt kādas datorspēles projektēšanu. Sistēmanalīzē Māris tikko apostījis gaisu, tāpēc te viņam vēl augt un augt, turklāt DPA ir starptautisks uzņēmums, tāpēc nākotnē var pavērties iespējas arī pastrādāt ārzemēs. Pavisam pamest Latviju Māris gan negrib - te vēl nav sasniegts viss, ko var sasniegt. Mārim ir arī uzņēmēja ambīcijas, viņu saista sava biznesa sākšanas process, šis tas «paurbts dziļāk» arī LIAA rīkotajos kursos Kļūsti par uzņēmēju piecās dienās. Tiesa, īstā biznesa ideja un īstie kompanjoni vēl jāgaida.