Neesot šķērsojuši robežu
P. Porošenko vakar informēja, ka atceļ paredzēto braucienu uz Turciju «saistībā ar stāvokļa pasliktināšanos Doņeckas apgabalā», jo notikusi «faktiska Krievijas bruņoto spēku ienākšana Ukrainā». Viņš paziņoja, ka aicinās sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksmi, jo «pasaulei ir jāizvērtē» notikumi Ukrainā.
Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks paziņoja, ka «Krievija ļoti ievērojami palielinājusi militāro klātbūtni Ukrainā». «Diemžēl sankcijas bijušas bezspēcīgas situācijas deeskalēšanai Ukrainā,» viņu citē CNN. «Vladimirs Putins tīši ir sācis jaunu karu Eiropā. No šī fakta nav iespējams noslēpties.» A. Jaceņuks aicināja ASV un Eiropas Savienību iesaldēt Krievijas aktīvus un finanses.
Ukrainas Nacionālā drošības un aizsardzības padome informēja, ka nelielā Novoazovskas pilsēta un tai tuvējā teritorija ir kritusi Krievijas bruņoto spēku un to atbalstīto separātistu rokās. Kijeva apgalvo, ka pirms iebrukuma Novoazovska apšaudīta ar raķetēm no Krievijas teritorijas, savukārt pēc tam pilsētā, kas atrodas 20 kilometru no Krievijas robežas, iesūtīti vairāki desmiti Krievijas tanku un bruņutransportieru. Ukraiņu karavīriem pavēlēts atkāpties, lai dotos aizsargāt netālo Mariupoli.
Krievija atkārtoti noliedza, ka tās karavīri atrastos Austrumukrainā. «Krievijas spēki nevienā brīdī nav šķērsojuši Ukrainas robežu,» apgalvoja Maskavas sūtnis Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā Andrejs Keļins.
Vācijas kanclere Angela Merkele telefonsarunā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pieprasījusi paskaidrot krievu karaspēka ieiešanu Ukrainā, savukārt Francijas prezidents Fransuā Olands paziņoja, ka nav pieļaujama Krievijas karaspēka palīdzība separātistiem.
ASV vēstnieks Ukrainā Džefrijs Pjats apgalvoja, ka Krievijas karavīri ir tieši iesaistīti kaujās Austrumukrainā, savukārt ASV Valsts departamenta pārstāve Džena Psaki pauda nožēlu par Krievijas nevēlēšanos pateikt taisnību par savu karavīru atrašanos Ukrainas teritorijā.
Lūdz pārvest dēlus
Kāda NATO amatpersona vakar paziņoja, ka Ukrainā karo vairāk nekā tūkstotis krievu karavīru.
Pašpasludinātās «Doņeckas Tautas Republikas» līderis Aleksandrs Zaharčenko Kremļa kontrolētajam telekanālam Rossija 24 atzinis, ka Austrumukrainā patiešām karojot aptuveni 4000 bijušo un tagadējo Krievijas armijas karavīru, viņi atvaļinājumā kā brīvprātīgie palīdzot saviem «brāļiem, kuri cīnās par brīvību», vēsta BBC krievu redakcija.
Separātistu līdera nosauktos skaitļus apšauba Krievijas Karavīru māšu komitejas vadītāja Valentīna Meļņikova, kura spriež, ka Austrumukrainā pašlaik atrodoties aptuveni 15 tūkstošu Krievijas karavīru, kuru vidū esot ne tikai profesionālie kareivji, bet arī obligātā dienesta karavīri, ziņo neatkarīgā televīzija Dožģ.
Internetā publicēti video, kuros krievu karavīru mātes un dzīvesbiedres vēršas pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu nogādāt atpakaļ viņu mīļos, kas esot karojuši Ukrainā un nonākuši gūstā. Nav skaidrs, vai sievietes ir radinieces desmit krievu desantniekiem, kurus šonedēļ aizturēja Doņeckas apgabalā Ukrainas austrumos, 20 kilometru no Krievijas robežas.
V. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka ir jāpārbauda izskanējusī informācija par krievu desantniekiem, kuri it kā esot gājuši bojā kaujās Ukrainā. Šonedēļ Krievijas medijos parādījās ziņas, ka Pleskavas apgabalā īpaši slepeni apglabāti vismaz divi desantnieki. Žurnālistiem, kuri centās noskaidrot karavīru bojāejas apstākļus un apmeklēja viņu kapavietu, izteikti draudi un notikuši uzbrukumi, raksta The Moscow Times.