Tāpēc tik strauja politiskās orientācijas maiņa var pārsteigt, lai gan I.Stobova, kura jau bijusi Latvijas Zemnieku savienībā, neplāno pāriet uz _SC_. Taču notikušais sasaucas ar kāda domē strādājošā teikto: «Viņa ir cilvēks bez politiskās pārliecības, kas izmanto partijas politiskā labuma gūšanai.»
Izvēle ar vairākām versijām
I.Stobovas nokļūšana Rīgas mēra biroja vadītāja amatā, ko viņa ieņem kopš 1.jūlija, ir minējumiem apvīta. Oficiālais N.Ušakova un I.Stobovas viedoklis par viņas izvēli profesionālu motīvu dēļ, kas saistīti ar pieredzi premjera birojā un zināšanām sociālajā jomā, nesakrīt ar neoficiālajām versijām. N.Ušakovs neatceras, kuram pirmajam ienākusi prātā I.Stobovas kandidatūra, jo viņš esot konsultējies ar vairākiem cilvēkiem. Rīgas mērs uzsver, ka viņi ar biroja vadītāju esot vienaudži, kam nedaudz pāri 30 gadiem, un ar vienaudžiem esot viegli strādāt. Kāds neoficiāls avots Dienai teica, ka tieši A.Kalvīša cilvēki - konkrēti bijušais padomnieks drošības jautājumos Raimonds Lazdiņš - ir «piestrādājis», lai jaunais Rīgas mērs izdarītu šādu izvēli. R.Lazdiņš strādāja kopā ar I.Stobovu premjera A.Kalvīša birojā. Viņš atzīst, ka abu attiecības ir labas un viņa «ir izlēmīgs, dzīves skolu izgājis cilvēks ar pietiekami lielām ambīcijām». Taču viņam neesot nekādas lomas notikušajā - par to R.Lazdiņš esot uzzinājis pēc tam, kad ziņa parādījusies medijos. Domē jau ir redzēts arī A.Kalvīša komandas jurists Jānis Dzanuškāns - I.Stobova teica, ka viņš ir tikai ciemojies, bet strādāt pašvaldībā neplāno.
I.Stobova uzaicinājumu saņēmusi no paša N.Ušakova - tas «patiesi izbrīnīja,» bet viņa to pieņēmusi, jo augstu vērtējot N.Ušakova spēju priekšroku dot cilvēku profesionālajām kvalitātēm, neietekmējoties no politiskās piederības. I.Stobovas dēlam Adrianam ir tikai gads un divi mēneši, bērna tēvs ir LPP/LC biedrs Aleksandrs Brandavs, kurš arī «par to nebija sajūsmā, ja mājās ir tik mazs bērns», bet viņš ar izpratni uztvēris bērna mātes vēlmi strādāt interesantu darbu, stāsta I.Stobova. Minējumi par A.Brandava ietekmi uz mēra biroja vadītājas izvēli šķiet mazāk ticami, jo viņam nav tik lielas politiskās ietekmes. Viņš gan ir valdes loceklis SIA Rīgas karte, kas Rīgā ieviesa elektronisko norēķinu sistēmu sabiedriskajā transportā.
A.Kalvītim ir raksturīgi rūpēties par saviem cilvēkiem, tas šajā gadījumā arī dotu iespēju turēt roku uz pulss domē, kur TP vairs nav pārstāvēta. Biroja darbinieku cilvēciski labās attiecības jau ar gadiem nepazūd, jo viņi cits citu iepazinuši gan priekos, gan bēdās un - arī ārpus darba. A.Kalvītis Dienai apstiprināja, ka I.Stobova, pirms piekritusi strādāt domē, ar viņu sazinājusies. «Tur nav nekādu zemtekstu. Viņa nekad nav īsti politikā bijusi, bet izraudzīta profesionālo īpašību dēļ,» apgalvoja A.Kalvītis. Gan Induļa Emša (ZZS), gan viņa valdībā pēc Jaunā laika aiziešanas no tās I.Stobova koordinējusi sadarbību ar Saeimu, kurā bija nepieciešams Saskaņas centra atbalsts, strādājot mazākumā.
Ar tēva ieteikumu
I.Stobovas politiskā karjera sākās Latvijas Zemnieku savienībā 2001.gada rudenī, kad jau bija iegūts maģistra grāds politikas zinātnē. Kandidēšanu no Jaunās kristīgās partijas uz Rīgas domi pirms tam viņa sauc tikai par notikumu, bet LZS jau uztver kā starta pozīciju. Partijā viņu nevarēja nepamanīt - gados jaunā Banku augstskolas lektore sēdēja LZS kongresa prezidijā līdzās priekšsēdim Augustam Brigmanim. Viņš pazina I.Stobovas tēvu Henrihu Stobovu, kurš arī strādā Banku augstskolā, - tēvs bija iepazīstinājis ar meitu un pastāstījis par viņas vēlmi darboties politikā. To tagad apstiprina gan H.Stobovs, gan A.Brigmanis. Einara Repšes (JL) valdības veidošanas laika LZS valdē Jānis Kinna ieteica I.Stobovu izvirzīt labklājības ministra amatam, bet valdes vairākums toreiz izvēlējies Dagniju Staķi, jo I.Stobova vēl bijusi ļoti jauna.
Viņa kļuva par parlamentāro sekretāri, vēlāk - par I.Emša padomnieci. Kad I.Emša valdību nomainīja A.Kalvīša valdība, I.Stobova paziņojusi A.Brigmanim, ka vēlas iet no LZS projām. «Mēs nevarējām viņai piedāvāt straujas karjeras iespējas. Cilvēks izvēlējās, kur varēja ātrāk tikt augšā pa karjeras kāpnēm,» tagad atzīst A.Brigmanis. Arī TP šo straujo karjeras kāpumu nenodrošināja - tā tikai deva iespēju vēl dažus gadus strādāt iesākto darbu. Partiju maiņu, kas šķiet pieskaņota iespējām iegūt amatus, I.Stobova pati saista ar katra cilvēka vēlmi dzīvē augt, kad sasniegts viens līmenis, pārejot nākamajā. I.Stobova, kuras dzimtas saknes ir Latgalē, ir cīnītājas un karjeras tipa sieviete, atzina vairāki viņas pazinēji. Biroja vadītāja pati uzsvēra, ka ne uz vienu amatu neesot uzprasījusies - visos viņa uzaicināta.