Ušakovam pašam ir divas problēmas ar viņa sarunāto. Pirmkārt, fakti - pērn tikai nepilni 10 procenti no visiem Rīgā aizturētajiem ārvalstu pilsoņiem bija briti, kā to labi zina bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Ričards Mūns (skat. viņa blogu Dienā Give me the facts, please, not the myths). Diezin vai tā ir liela redzamība, ņemot vērā, ka britu tūristu īpatsvars ir tiešām ievērojams - to skaits tuvojas 100 tūkstošiem gadā. Vēstnieka ieskatā ne mazāka problēma ir vietējo varas iestāžu nespēja nodrošināt, lai ārzemju viesi netiek regulāri apkrāpti krogos un taksometros un piekauti un aplaupīti Rīgas ielās.
Otrkārt, lētā gala tūristu pūļi Rīgā ir Ušakova partnera Aināra Šlesera politikas - lēto aviolīniju atbalstīšanas - rezultāts. Tāpēc ar sūdzībām par to, ka Rīgu pārsvarā apmeklē miesisku izpriecu meklētāji, kuriem pēc tam neatkarīgi no pilsonības «jāspecializējas» organisma atvieglošanā, Ušakovam jāvēršas blakus kabinetā.
Toties kristīgo ģimenes vērtību sludinātājs Šlesers piekrīt Ušakova iecerei veidot Rīgā «mazo Lasvegasu», kur iztrakoties Krievijā nupat aizliegto azartspēļu cienītāju masām. (Uz šādas nepārspējami inteliģentas publikas fona visi «mīzēji» nudien kļūtu neredzami.) Jo, izrādās, tas nebūtu pretrunā ar partijas principiem (un ar paša Šlesera lamāšanos par azartspēlēm kā «mums svešām vērtībām», kuras te nezin kādi vēloties «ievazāt»), jo grēkam nodotos «galvenokārt tūristi, nevis Latvijas iedzīvotāji», viņš paskaidro.
Iznāk, ka Šlesera «kristīgums» atšķirībā no viņa alkatības nesniedzas pāri valsts robežām? Nē, ir vēl smalkāk - kad «partijas principi» nonāk pretrunā ar naudas pielūgšanu, tie nav spēkā arī Latvijā. Piemēram, 2006.gadā daļa LPP partijas frakcijas Saeimā atbalstīja skandalozos likuma grozījumus, kuri atņēma pašvaldībām tiesības ierobežot azartspēles savā teritorijā. Vēl zīmīgāka ir «spēļu eļļu» īpašnieku atrašanās starp lielākajiem ziedotājiem «mācītāju» partijai. Diezin vai, piemēram, azartspēļu lieluzņēmējs Jānis Dāvis būtu pirms pašvaldību vēlēšanām ziedojis «mācītājiem» maksimālo atļauto summu - 18 tūkstošus - tādēļ, lai tie piegriež viņam skābekli. Šleseram nauda nesmird, it īpaši, ja nāks no Krievijas, tātad solās būt liela.
Ušakova runāto par «britu mīzējiem» trešdien Londonas Times atreferēja kopā ar Mareka Segliņa (TP) pērn sacīto, ka briti vispār esot «sušķīga, cūcīga tauta». Tūrismu diezin vai, toties izpratni Eiropā par šejienes politiķu domāšanas ķēķa līmeni Ušakovs ir veicinājis. Arī viņu divkosība un pērkamība, par ko atgādina Šlesers, ir ļoti redzama.