Atrast savu nišu
Viesturs datorus sācis pētīt, mācoties Babītes vidusskolā, kad vēl bijušas lielas serveru kastes un melnbaltie ekrāni. Studiju sākumā iestājies Latvijas Interneta asociācijā. Šobrīd viņš ir tās izpilddirektors, realizē projektus, kas saistīti ar drošību internetā, vada drošāka interneta centru. «Šī nozare mani saista, izstrādāju programmas, bet tagad arī lodēju, montēju,» stāsta Viesturs. Lai gan viņš beidzis LU Ekonomikas un vadības fakultāti un studējis starptautisko biznesu, elektronikas pasaule izrādījās tuvāka.
Pirmie mēģinājumi bija portatīvo datoru izstrāde. «Uzņēmumā Micro dators jau pirms četriem gadiem radījām paši savu iPad, tad arī sapratām, ko nozīmē elektroniku taisīt no nulles,» atzīst Viesturs. Lai ražotu lielos apmēros, vajadzēja investīcijas mārketingā un pārdošanā. Vienlaikus atraduši tukšu nišu - viedo uzskaiti energoresursu attālinātā nolasīšanā. Ūdens, siltums, elektrība, gāze - šo resursu uzskaite un ekonomija kļūst arvien būtiskāka, jo to patēriņa cenas nemitīgi aug. «Šajā lauciņā nebija nopietnu risinājumu, sākām strādāt atkal no nulles, tagad jau esam ieguvuši zināmu pieredzi un izpratni, ko nozīmē elektronikas ražošana Latvijā,» stāsta Viesturs. Uzņēmumā izstrādāts elektronisks risinājums informācijas nolasīšanai no iekārtas jeb datu pārraide, izmantojot mobilo (GSM/GPRS) tīklu. Pie katra skaitītāja iespējams pieslēgt šādu speciālu iekārtu. Dārdzības dēļ to gan sākotnēji varēja atļauties tikai lieli uzņēmumi. Pirmie to izmēģināja uzņēmums Talsu ūdens, kas tagad attālināti uz datora ekrāna var nolasīt, piemēram, datus par ūdens spiediena izmaiņām tīklā. Ja spiediens krītas, tas liecina, ka radusies noplūde, bet ir iespēja reaģēt ātri, neizbraucot, netērējot lieki benzīnu un nemeklējot avārijas vietas, bet gan problemātisko objektu ieraugot elektroniskajā kartē. «Nezinu, ka citur pasaulē būtu šāda sistēma,» ar zināmu lepnumu par savu izgudrojumu stāsta Viesturs. Elektronikas speciālistu radīto līdz šim novērtējuši arī privātmāju ciematos Aizkrauklē, daudzstāvu mājas iedzīvotāji Liepājā, vairākos objektos Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā, atsaucīgi visam jaunajam esot arī igauņi, un šīs iekārtas jau uzstādītas Hāpsalā un citur.
Ideju ģeneratori
Viesturs stāsta, ka Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas izstrādā un izgatavo elektronikas iekārtas, tāpēc tiem, kas apgūst šo specialitāti, darbavietas būs. Studenti no RTU, kas pēc 3. kursa ierodas praksē arī uzņēmumā Micro dators, ar katru gadu esot praktiski labāk sagatavoti un jau prot programmēt dažādiem procesoriem.
Elektronikas inženieris pēc darba uzdevuma apraksta prot uztaisīt produkta prototipu - plati, uz kuras izvietoti visi nepieciešamie elementi, lai nodrošinātu iekārtas darbību. Viņš prot arī rakstīt programmas procesoriem, lai viss strādātu. Elektronikas inženiera darbs ir visnotaļ praktisks - viņam jāprot zīmēt projektus, lasīt rasējumus, jāpārzina automātiskās projektēšanas datorprogrammas. Jādarbojas arī ar sīkām detaļām, tāpēc elektronikas inženiera profesijā būtiska ir asa redze, vērīgums, kā arī pacietība, precizitāte, neatlaidība. Elektronikas inženierim būtiski ir radīt idejas, radīt produktu, kam būtu pieprasījums, kas būtu praktiski izmantojams un konkurētspējīgs. Tālāk to izgatavošanu īsteno elektronikas tehniķi.
Pieredzējušākie kolēģi, no kuriem varot mācīties, ir bijušie VEF, Radiotehnikas speciālisti. Viesturs teic: «Daudzas Latvijā radītās lietas ir krietni labākas un par procentiem 30 lētākas nekā citur pasaulē, esam konkurētspējīgi, bet mums trūkst spējas un vēriena preci izplatīt, eksportēt.» Līdz šim esot apņemšanās neizmantot starptautisku gigantu, piemēram, Oracle, Microsoft, programmatūru, kurai nepieciešamas licences, bet visur izmantot atvērtā koda risinājumus, lai jebkurš, kam ir zināšanas, var šo kodu uzlabot, mainīt, attīstīt.
Kā stāsta Viesturs, konkurenti elektronikas nozarē nesnauž ne brīdi. Piemēram, Micro dators jau radījis, saražojis un uzstādījis vairāk nekā 1000 iekārtu, bet arī ASV uzņēmums Itron sācis izstrādāt līdzīgas uzskaites datu sistēmas, un tur strādā 9000 darbinieku, apgrozījums ir divi miljardi... «Tas nozīmē, ka nevar ko vienu izgudrot un cerēt uz slavu un naudu, visu laiku jāattīstās, jāeksperimentē, jāgudro kas jauns, lai vienmēr būtu vismaz solīti priekšā labākajam, kas tobrīd tirgū pieejams. Šī nav nozare, kur var gulēt uz lauriem,» stāsta Viesturs. Nereti labākās idejas rodoties naktī.