Šāda savstarpējā pāridarījumu atgādināšana vēl vairāk apgrūtina Rīgas domes labējo partiju situāciju pirms pašvaldību vēlēšanām, kurās tām būs jācieš arī par savu darbību valdībā un Saeimā. Vēlētājs uz partijām Rīgas domes vēlēšanās raugās tā, it kā būtu jāvēl Saeima.
Valdošās labējās partijas šo attieksmi tikai veicina, jo kampaņā izliekas, ka nav saistītas ar domes darbību šajā sasaukumā. Tas attiecas ne tikai uz TB/LNNK un Tautas partiju, bet arī uz LPP/LC. Tās līderis A.Šlesers nav vienīgais cilvēks LPP/LC sarakstā, kā varētu šķist, vērojot viņa kampaņu. LPP/LC komandā ir arī vicemērs Almers Ludviks un Andris Ameriks, kurš vairākus sasaukumus bijis atbildīgos amatos, kā arī bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs, kurš pārnācis no sociāldemokrātiem.
Neparāda piedāvājumu
Partijas Rīgā pirms vēlēšanām varētu sadalīt kreisajos spēkos - Saskaņas centrs un PCTVL -, kas ir spējuši mobilizēt savus vēlētājus, un daudz neapskaužamākā situācijā esošajās labējās partijās, nodalot A.Šleseru, kas panākto izrāvienu reitingu tabulā, pēc ekspertu domām, visticamāk, noturēs arī vēlēšanās tāpat kā viens no aptauju līderiem Jaunais laiks (JL). Taču visas pārējās latviešu partijas, ieskaitot to sadarbības partnerus domē LSDSP, pērn dibināto Sabiedrību citai politikai (SCP) un Pilsonisko savienību (PS), riskē nepārvarēt 5% barjeru. Vēlēšanās startē arī valdībā esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kas tagad nav Rīgas domē. Šī spektra politiskajiem spēkiem dažas balsis var atņemt arī Visu Latvijai, Jaunatlatvija un libertas.lv. Tiesa, šādi balsu aizvilinātāji ir arī kreisajā spārnā.
Savstarpējā ķildošanās, spilgtu līderu trūkums, neprasme demonstrēt paveikto un skaidru piedāvājumu, bet galvenais - atbildība par to, kas noticis valstī pēdējos gados, ir galvenie iemesli, ko politologs Jānis Ikstens un sociologs Aigars Freimanis Dienai minēja, raksturojot labējo partiju situāciju pirms vēlēšanām. Savukārt PS un SCP netiek uztverti kā jauni spēki, jo tās veidojuši cilvēki, kas atdalījušies no citām partijām.
J.Ikstens atzīst, ka šādā situācijā labējās partijas pirms vēlēšanām ir bijušas arī agrāk. Taču pieeja - lai ko latviešu partijas darītu, jums ir jābalso par tām, lai pie varas nenāktu kreisie, - esot uzlūkojama kā šantāža un sevis attaisnošana, pateicoties etniskajam balsojumam, uzskata politologs. Varot piekrist, ka daudz ko noteiks personāliju cīņa, bet ne JL un SC gadījumā. A.Šlesera priekšrocība ir tā, ka viņš ir kā «šampūns divi vienā,» bet austrumslāvu partijas nevar nolikt pretim neko tik krāšņu vienā personā - SC ir jaunais Nils Ušakovs un pieredzējušais Sergejs Dolgopolovs. «Taču konkurēt vajadzētu ne jau par to, vai katrai partijai ir savs Ainārs Šlesers, bet par redzējumu,» uzskata J.Ikstens.
Neizmantotās iespējas
TP, kas A.Šlesera dēļ iekļāva sarakstā Gundaru Bērziņu, «ar to savu kampaņu samaitāja», tagad tā taktiku ir mainījusi, priekšplānā izvirzot par attīstību atbildīgo vicemēru Andri Ārgali, kuram ir ērti norobežoties no atbildības par attīstības jomu, jo bijušais atbildīgās komitejas vadītājs Edmunds Krastiņš sarakstā nav iekļauts, norāda J.Ikstens. Viņam esot grūti nosaukt kādu labo darbu, ar ko asociētos Rīgas mērs J.Birks. LSDSP tādus pašus protot labāk parādīt. Tā vietā, lai palepotos ar uzbūvēto Juglas pārvadu, Rīgas mērs taisnojas par Dienvidu tiltu, kurš nav šā sasaukuma projekts un pret kuru iepriekš J.Birks bija balsojis, atzīst viņa pārstāvji.
Sociologs A.Freimanis pamanījis, ka J.Birks pēdējā laikā drudžaini mēģina būt kritisks, izlēmīgs un rīcībspējīgs. «Tas man atgādina studenta izmisumu pēdējā naktī pirms eksāmena,» saka A.Freimanis, atzīstot, ka J.Birks bijis spiests piekāpties, lai saglabātu koalīciju. Jāatgādina, ka mērs amatā palika, pateicoties LPP/LC un A.Šleseram, kas, iespējams, J.Birku neuztvēra kā konkurentu, kurš varētu viņu apdraudēt. A.Šlesers piedāvā to, ko cilvēki gaida, - dienaskārtību, kas sakrīt ar sabiedrības aktuālajām vajadzībām, saka sociologs. Citiem nav uz pārmaiņām vērsta skaidra piedāvājuma, tāda neesot arī latviešu vēlētāju daļā populārajam Ģirtam Valdim Kristovskim (PS), kurš aicina ieviest «Rīgas birokrātiem armijas disciplīnu». Nav viegli saprast, kāpēc par prioritāti to izvēlējies cilvēks, kas piecus gadus strādājis Eiropas Parlamentā.
Labējo partiju neizmantotās iespējas var kļūt liktenīgas tām Rīgas domes vēlēšanās, ja vien pēdējās nedēļās kaut kas nemainīsies. A.Šlesers jau ir paziņojis, ka īstā kampaņa vēl nav sākusies. Vismaz viņam.