Sociāldemokrāti iekšējā balsojumā atbalstīja sadarbību ar vēlēšanās triumfējušajiem kristīgajiem demokrātiem, aptuveni trīs mēnešus pēc vēlēšanām paverot ceļu «lielās koalīcijas» valdībai. Eksperti prognozē, ka jaunā koalīcija nozīmē līdzšinējās Eiropas Savienības (ES) politikas kontinuitāti, turklāt savienība ar sociāldemokrātiem, kas dēvēti par proeiropeiskāko spēku valstī, varētu iezīmēt lielāku piekāpību attiecības ar ES partneriem.
Amatu saglabās finanšu ministrs Volfgangs Šoible, kurš uzņēmies vadošo lomu eirozonas krīzes risināšanā un atbildīgs par taupības pasākumiem, kas prasīti no finanšu problēmu smagāk skartajām valstīm. Viņš dēvēts par vienu no A. Merkeles stiprākajiem balstiem. Pēc kancleres teiktā, V. «Šoible iestājas par eiro stabilitāti un visu to, kas ir svarīgs Eiropai». Pats V. Šoible sola ieturēt līdzšinējo politikas kursu, saucot pēdējo četru gadu darbu eirozonas krīzes risināšanā par «lielu panākumu». Intervijā Deutschlandfunk viņš sacīja: «Mēs esam uz pareizā ceļa. Tagad veidojam banku savienību. Tās ir nopietnas saistības, taču tas ir pareizi un nepieciešami.»
Līdzšinējā nodarbinātības ministre U. fon der Leijena pārņems Aizsardzības ministrijas vadību. Septiņu bērnu māmiņa, pēc profesijas ginekoloģe, pirms tam uzdrošinājusies mest izaicinājumu A. Merkelei, aizstāvot kvotas sieviešu pārstāvniecībai uzņēmumu vadībā. Eksperti norāda, ka U. fon der Leijenas iecelšana par aizsardzības ministri signalizē, ka sieviete nākotnē tiek gatavota kancleres krēslam.
Sociāldemokrātiem atvēlēti seši no 14 ministru posteņiem. Viņu pārraudzībā turpmāk būs Ārlietu ministrija, kuru vadīs Franks Valters Šteinmeijers. Viņš amatu jau ieņēma no 2005. līdz 2009. gadam. F. V. Šteinmeijers zināms kā ASV atbalstītājs, tādēļ, pēc ekspertu domām, nebūs pārāk bargs pret spiegošanas skandālā ierautajiem amerikāņu specdienestiem. Kritiķi viņam pārmet pārlieku labvēlību pret Maskavu, tādēļ īpaši sekos līdzi ministra attieksmei pret Krieviju un situāciju Ukrainā.