Mazpazīstamais J.Kajaks rīkojās viltīgi. Katru licenci 1,8 MW enerģijas ražošanai saņēma 11 viņam piederošas firmas SIA Vēja parks, kuras atšķīra tikai kārtas skaitlis no 10 līdz 20. Tas ļāva pretendēt uz garantētu enerģijas iepirkšanu par dubulto tarifu astoņus gadus pēc staciju uzcelšanas.
Lai arī jau tolaik, 2000.gada vasarā, izskanēja versija, ka J.Kajaks ir tikai aizsegs un Vēja parki, iespējams, ir licenču izsniedzēja A.Šķēles bizness, viņš to kategoriski noliedza. Tikai 2006.gada rudens atnesa oficiālo vēsti, ka par Vēja parku īpašnieci pastarpināti kļuvusi A.Šķēles ģimenei - meitām un sievai Kristianai - piederošā firma Privāto aktīvu pārvalde (PAP). A.Šķēlem savulaik pietuvināta persona Dienai stāstu par Vēja parkiem nodēvējusi par klasisku valsts nozagšanas piemēru, proti, pēc viņa teiktā, jau licences izsniedzot, bijis skaidrs, kurš būs šī biznesa saimnieks. J.Kajaku vajadzēja kā personu, kas to izdara.
Tagad J.Kajaks ir atgriezies. Viņam atkal ir gaiša ideja par zaļās - vēja - enerģijas ražošanu. Tiesa, vēriens šoreiz ir daudzkārt lielāks. Varas gaiteņos J.Kajaks bīda projektu par līdz 900 MW (piektā daļa no apjoma, kādu gadā saražo Latvenergo) liela vēja parka īstenošanu Latvijas kontinentālajā šelfā - Baltijas jūrā, teritorijā, kas stiepjas no Liepājas līdz Akmensragam. Uzņēmējs min 1,5-2 miljardu eiro investīcijas, jaunas darbvietas, nodokļus un Latvijas energoapgādes problēmu risinājumu, taču naudas devēju - investoru - vārdus neatklāj. Neoficiāli par J.Kajaka bīdīto projektu ir divas versijas. Viena, ka tā ir viņa paša avantūra, kas līdzinās mākoņu stumšanai. Savukārt otra - ka, tāpat kā Grobiņas vēja parku gadījumā, arī šī projekta virzīšana ir saistīta ar A.Šķēles interesēm - «sakārtot» projektu un pēc tam ar peļņu pārdot. Arguments: bez būtiskām ārvalstu investīcijām, liela vēja enerģijas tirgus spēlētāja no Rietumiem, J.Kajaka bīdīto projektu nav iespējams īstenot.
J.Kajaks savu plānu nenopietnību vai saistību ar TP līderi Dienai noliedza. Citu projektu bez šī viņam Latvijā neesot, un, ja Ministru kabinets pieņemšot negatīvu lēmumu, viņš apsverot domu pamest Latviju.
Par ko bažas?
Uz paaugstinātu vēja enerģijas iepirkumu tarifu J.Kajaka virzītais projekts, kuru pārstāv firma JK energy, nepretendē. Viņš uzsver, ka stacijās ražoto enerģiju paredz pārdot Rietumu tirgos. Tiesa, bez valdības jāvārda vērienīgajam projektam viņš iztikt nevar. No Ministru kabineta JK Energy nepieciešama atļauja nolūkotajā teritorijā Baltijas jūrā veikt ar vēja enerģijas ražošanu saistīto priekšprojekta izstrādi un būvniecību.
Iegūstot šādu atļauju, J.Kajaka firma ieliktu kāju durvīs potenciāli ļoti lielai vēja enerģijas parka būvniecībai Baltijas jūrā, kurš, pēc vairāku ekspertu Dienai atzītā, ir pa spēkam tikai lielam un vēja enerģētikā pieredzējušam ārvalstu investoram. Par saviem investoriem J.Kajaks tikai skopi nosaka: «Kad pienāks laiks, tad par finansējumu varēsim runāt. Varbūt tāds brīdis nemaz nepienāks, tas jāizlemj Ministru kabinetam.» Viņa pārstāvētā firma ir samērā sīka - JK Energy kapitāls ir nedaudz virs 2000 latu, un iepriekšējo gadu apgrozījumi niecīgi, firmas īpašniece ir J.Kajaka meita.
Bažas rada fakts, ka, līdzīgi kā pirms desmit gadiem, arī šoreiz J.Kajaks un viņa firma ir tikai starpnieks kādam lielākam darījumam, kurš varētu tikt īstenots pēc laika. Saņemot valdībai prasīto atļauju gan vēja parku priekšprojekta izstrādei, gan būvniecībai, J.Kajaks savu firmu izdevīgā brīdī varētu pārdot reālajam projekta īstenotājam. Turklāt J.Kajaka vēsturiskā saikne ar A.Šķēli rada aizdomas, ka JK energy iniciatīva saistīta ar TP līdera interesēm vēja enerģijas biznesā. Proti, A.Šķēles ģimenei piederošās Grobiņas vēja parku īpašnieces PAP preses pārstāvis A.Šķēles znots Juris Pētersons nenoliedz, ka par Grobiņas vēja parku iegādi interesējušies vairāki investori, taču vienošanās šīs intereses rezultātā šobrīd neesot panākta. Pēc neoficiālām ziņām, par PAP pastarpināti piederošo Grobiņas vēja parka iegādi interesējušās lielas Spānijas, Austrijas, Dānijas vēja enerģijas kompānijas. Saistībā ar abiem projektiem - A.Šķēles ģimenei piederošajiem vēja parkiem un J.Kajaka bīdīto vēja enerģijas projektu jūrā - netiek izslēgts, ka lielāku potenciālo pircēju interesi par Grobiņas parku izdotos panākt, ja kopā ar to varētu piedāvāt arī būvniecības atļauju vēja parkam jūrā.
Būs kurvītis
MK atļauju J.Kajaks gaida jau vairāk nekā pusgadu. Bremzes ieslēdza valdības maiņa pavasarī. Līdz tam virzība bija raitāka, 2008.gada decembrī Ekonomikas ministrija (EM) deva atļauju jauna vēja elektrostacijas projekta sākšanai Latvijas teritoriālajos ūdeņos. JK energy vēl vajadzēja valdības rīkojumu, kas dotu zaļo gaismu staciju priekšprojekta izpētei un būvniecībai. Rīkojums valdībai jau pavasarī bija jāvirza EM. Taču pēc valdības maiņas lieta piebremzējās. Oktobrī rīkojuma projekts bija uzrakstīts, taču EM valdībai to nevirzīja, nosūtot saskaņošanai virknei citu ministriju. Vēl pēc tam EM izveidoja speciālu starpministriju (Vides, Zemkopības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Aizsardzības un Ekonomikas ministrijas) darba grupu, kuras uzdevums bija novērtēt JK energy prasītās atļaujas izsniegšanas tiesisko pamatojumu. Darba grupa vērtējumu sniedza neilgi pirms Ziemassvētkiem, un tas ir J.Kajakam negatīvs, iebildumi saistīti ar būvniecības atļaujas izsniegšanu, kurai nav tiesiska pamata. Līdz ar to, kā liecina informācija, kas ir Dienas rīcībā, EM ambiciozajam uzņēmējam sagatavojusi kurvīti - rīkojums par atļaujas došanu projekta izstrādei un būvniecībai valdībai virzīts netiks. Lai J.Kajaka centienus vēja enerģētikā nenocirstu saknē, EM viņam ieteiks vērsties Vides ministrijā un prasīt atļauju attiecīgās jūras teritorijas izpētei un priekšprojekta izstrādei.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uzskata, ka J.Kajaka pieteiktais projekts ir nereāls, jo viņš nespēj paskaidrot, kas būs investori, kur tiks likta saražotā enerģija. Savukārt ekspertu vērtējumā caurskatāms un saprotams ceļš, kā īstenot tik vērienīgu projektu, būtu, ja valsts vispirms radītu likumdošanas bāzi, skaidri noteiktu, kurā jūras daļā vēja parku var celt, un tad rīkotu starptautisku konkursu, piesaistot investoru šāda mēroga vēja parka būvniecībai.
Saikni noliedz
J.Kajaka un A.Šķēles atbildes uz Dienas jautājumiem par abu saistību nepārsteidza. Abi noliedza gan to, ka viens otru pazīst, gan to, ka abiem bijuši kopīgi darījumi. Kā papildu argumentu, ka JK energy virzītajam vēja staciju projektam nav saiknes ar ietekmīgiem politiķiem, to vidū A.Šķēli, J.Kajaks rakstiskās atbildēs Dienai minēja: «Iespējams, ka tāpēc jau gandrīz gadu MK nepieņem lēmumu pēc būtības.» Tiesa, par būtisku argumentu to nevarētu saukt, jo valdības un EM, no kuras atkarīga J.Kajaka projekta virzība, vadības groži šobrīd ir JL, nevis TP rokās.
Neoficiāli jaunais J.Kajaka vēja enerģijas projekts, arī ietekme uz Parex banku, Privatizācijas aģentūru, iespējamo Lattelecom privatizāciju un uzņēmējiem paredzētās ES struktūrfondu naudas dalīšanu tiek minēti kā iemesli, kāpēc TP interesēs ir likt spieķus A.Kamparam un mēģināt panākt vismaz tādas izmaiņas Valda Dombrovska valdībā, lai TP iegūtu ekonomikas ministra portfeli.
Vai J.Kajaks saņemtu valdības atļauju jaunajam vēja parku projektam, ja tāpat kā pirms desmit gadiem par to būtu jālemj A.Šķēlem? Vēsturiskā pieredze to neļauj izslēgt.