Tieši uz Rēzekni jau no septembra Ludzas rajona neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) brigādes vedīs pacientus, jo Ludzas slimnīca, līdzīgi kā vēl vairāk nekā desmit citu, vairs nesniegs neatliekamo palīdzību.
Ceļš līdz slimnīcām būs tālāks, taču pacienti saņems kvalitatīvāku palīdzību - jau vairākkārt mierinājusi veselības ministre Baiba Rozentāle (TP). Slimnīcu un NMP brigāžu darbinieki gan ir nedaudz noraizējušies tieši par šo tālāko ceļu. Vai pacienta stāvoklis nepasliktināsies? Vai viņu izdosies aizvest dzīvu, ja līdz slimnīcai būs jāmēro 40 minūšu vai pat stundu ilgs ceļš, viņi spriež. Problēmas varētu radīt arī tas, ka vairākas slimnīcas, kurām lemts aprūpes slimnīcu vai poliklīniku liktenis, atrodas pie galvenajiem autoceļiem, kur nereti notiek satiksmes negadījumi arī ar smagām sekām. Tāda ir ne tikai Ludzas slimnīca, arī Bauskas, Limbažu, Krāslavas slimnīcas.
Būs lielāks stress
«Ceļš līdz slimnīcai mums pat četrkāršosies», prognozē Andrejs Tarasjuks, Bauskas slimnīcas NMP nodaļas vadītājs. Bauskas slimnīca no 1. septembra būs aprūpes slimnīca. NMP brigāde saglabāsies, tikai pacientus vedīs uz Rīgu vai Jelgavu. Jautāts, kā smagu traumu gadījumos NMP brigāde pacientu turp aizvedīs, A.Tarasjuks nopūšas: «Tas būs sarežģītāk. Var gadīties, ka pacients neizdzīvo.» Patlaban nereti 10, 15 minūtēs ātro brigāde pacientu aizved līdz Bauskas slimnīcai, bet rudenī tās būs vismaz 40 minūtes. A.Tarasjuks arī saka - ātrās palīdzības mašīnas ir atbilstoši aprīkotas, brigāde - zinoša, bet, ja smagi cietis pacients būs jāved 65 kilometrus uz Rīgu, NMP brigādes ārsta palīgs tomēr nevar aizstāt reanimatologu.
Bauskas slimnīcas vadītājs Uģis Zeltiņš apkopojis statistiku - slimnīca gadā uzņem ap 120 autonegadījumos cietušu cilvēku, vairāki bijuši smagā stāvoklī. «Nu nevar cilvēku ar asiņojošu liesas, aknas plīsumu tālu vest. Cilvēkam ir trīs trīsarpus litru asiņu zudums, pusstundu vajag, lai tās iztecētu. Un pacientu aizvestu sausu,» viņš saka.
Limbažu slimnīcai VM no septembra plāno piešķirt naudu tikai ambulatoriem pakalpojumiem. Slimnīcas NMP vecākā ārsta palīdze Dzintra Miklava ir optimistiskāka: «Tas būs garāks gabaliņš, varētu būt lielāks stress, bet pie visa jau pierod.» Jau pašlaik, ja pacients guvis, piemēram, smagas traumas, nereti NMP brigādes viņu vedot uz Rīgu. «Kāda jēga smagākā gadījumā kratīties uz Limbažiem un tad saukt Katastrofu medicīnas centru? Labāk uzreiz paši vedam,» saka Dz.Miklava.
Lielāks pacientu pieplūdums rudenī saistībā ar pārmaiņām lokālajās slimnīcās varētu būt Rīgas slimnīcās. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Oskars Velmers saka - slimnīcas kapacitāte ir pietiekama, lai uzņemtu pacientus no citiem rajoniem, tikai pagaidām neskaidrs ir jautājums par finansējumu. Tas būs zināms visdrīzāk jūlija beigās.
Brigādes ir jātrenē
Vienlaikus ar slimnīcu reorganizāciju notiek pašvaldību NMP dienestu pārņemšana vienotā valsts dienestā. Tas nozīmē, ka pie pacienta brauks tuvākā NMP brigāde, vairs nebūs rajonu robežu, un palīdzība tiks sniegta ātrāk. Vienotā dienestā ir jau daļa Vidzemes reģiona - Valmiera, Valka, Rūjiena, Mazsalaca, arī Rīga kopā ar Tukuma rajonu. Līdz nākamā gada martam plānots pārņemt brigādes no slimnīcām, kuras vairs nesniegs neatliekmo palīdzību, saka Renāte Pupele, šogad izveidotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore.
Pārņemot dienestus, viens no pacientu ieguvumiem būs labāk izglītoti NMP brigāžu speciālisti - pārņemtajos rajonos viņi iziet mācības palīdzības sniegšanā, piemēram, bērnu reanimācijā, vispārējā plaušu, sirds reanimācijā.
R.Pupele atzīst - pagaidām kvalitātes līmenis reģionos NMP brigādēs atšķiras. «Ja ātrajā palīdzībā personāls prot darīt profesionāli visu to, kas tam ir jāprot, un ja mašīna ir aprīkota tā, kā to prasa likumi, tad nav problēmu slimnieku aizvest stundas laikā līdz slimnīcai, kas ir lielākais attālums,» viņa skaidro. «Ir jātrenē, jātrenē un vēlreiz jātrenē neatliekamās palīdzības brigāžu personāls». Tas īpaši attiecoties uz vietām, kurās ir tikai viena vai divas NMP brigādes, kas pieradušas, ka līdz šim ātri bijis jāaizrauj pacients līdz vietējai slimnīcai.
Tomēr kas pacientam ir labāk - nokļūt ar politraumu slimnīcā Rīgā vai vietējā slimnīcā, kur, iespējams, nav labākā pakalpojumu nodrošinājuma, jautā R.Pupele. Ja patlaban lokālajā slimnīcā nav tāda profila speciālistu, kas pacientam var sniegt palīdzību, slimnīcas zvanot Katastrofu medicīnas centram, lai tas pārved pacientu uz atbilstošu slimnīcu. «Tur pacients jau var nonākt novēloti,» saka R.Pupele. Jaunajā dienestā plānots katrā reģiona centrā izveidot ārstu brigādi, kura sniegs palīdzību NMP ārstu palīgu brigādēm, smagākos gadījumos palīdzēs pacientus aizvest slimnīcai, kā arī konsultēs, ja būs neskaidra diagnoze.