Šie mitekļi nu jau kļuvuši par stabilu ziņu tematu, pēdējā laikā papildinoties ar vēstīm arī no dienas centriem. Cik cilvēku naktsmājā gulējuši, cik dienasmājai durvis vēruši, kā mazgājušies un zupu ēduši, kā saņem medicīnisko palīdzību un televizora istabā kļuvis par šauru, kā spēlē galda spēles, lasa grāmatas un kuģo internetā... Varbūt drīz dzirdēsim, ka naktspatversmēs/dienas centros laulājas un laiž pasaulē pēciniekus?
Nepārprotiet! Par to, ka nelaimē nonākušajiem ir jāsniedz palīdzība, nav divu domu, un var tikai apsveikt, ka šajā sen nepiedzīvotajā aukstajā ziemā mums nav baisas nosalušo statistikas iepretim vairākām citām postsovetiskajām Eiropas valstīm, kur sala upuri skaitāmi desmitos. Tāpat droši vien tā ir skaudru apstākļu diktēta nepieciešamība ne tikai lielajās pilsētās, bet arī lauku pagastos veidot zupas virtuves. Tomēr - laukos nespēt izaudzēt dārzeņus un ielikt tos katlā...? Viena otra virtuves apmeklētāja - jauna sieviete, vairāku bērnu māte, pat nemulst, sacīdama - mājās tik garšīgi izvārīt zupu nemācētu! Ne katrs var būt Mārtiņš Rītiņš, bet iemācīties izvārīt zupu???
Taču stāsts nav par nabadzības traģiskajām izpausmēm, bet gan par samēru, akcentiem, to, ka mūsu uzmanība ļoti bieži tālāk par postažu nesniedzas. Lietas notiek kā atšaudoties - še jums elektrība par brīvu, še jums siltums, še ārsta apmeklējums, še! Un muļļājam riņķī un apkārt: Latvijā nabadzības risks pieaug! Nodarbinātības līmeni, kāds bija 2008.gadā, varbūt sasniegsim 2015.gadā! N procenti iedzīvotāju nesaņem pat bezdarbnieka pabalstu!
Cilvēkiem, kas rīkojas ar valsts vadības svirām, vajadzētu sēt ko optimistiskāku, un reizēm viņi tā dara. Piemēram, kad pulka aplamu lēmumu pieņēmušais, nu pie Briseles siltā pupa piekļuvušais Ivars Godmanis tērgā: mēs kā valsts esot uz pareizā ceļa! Vai pašreizējais premjers & Co cerību pilis stutē uz mikrokredītiem, kuri došot iespēju katram parūpēties par sevi!
Tiesa, klaji nav pateikts, ka mūsu nākotne būtu saistāma ar naturālo saimniecību, tvaika lokomotīvēm un zirgu orēm, pūšļotājiem Tomuļmātes stilā, baložu pastu u.tml. Taču valsts spicē neviens arī nav nācis klajā ar spilgtu, aizraujošu, kaut jel tikai vārdos vien pārspriežamu iniciatīvu, ko šai brīdī, kad - piedodiet! - esam mēslos līdz ausīm, mums kā sabiedrībai, valstij vajadzētu darīt. Viss joprojām notiek iepriekšējo stūresvīru laiskās beziniciatīvas garā.
Bet vai nav pienācis brīdis stilu mainīt? Manā skatījumā ir - gluži vai neticami, bet cauri pārmaiņu radītajai jezgai un visvisādu citādu nelabvēlīgu faktoru miglai dienasgaismā parādījušies patiesi jauni, cerīgi, talantīgu cilvēku diedzēti asni. Runāšu skaidru valodu - pagājušā gada nogalē Latvijas Organiskās sintēzes institūts pēc vismaz 18 gadu intensīva darba varēja ar gandarījumu pavēstīt, ka atklājis jaunu aktīvo zāļu vielu, kas ir 40 reižu jaudīgāka par mūsu līdzšinējo ienesīgāko eksportproduktu Mildronātu. Vajadzīgi tikai seši vai mazliet vairāk darba gadu, lai Latvija ar šo izgudrojumu varētu pelnīt miljardus. Nepieciešams tikai finansiāli nosegt šos gadus!
Lai cik sarežģīta būtu valsts finansiālā situācija, šis - un nav izslēgts, ka, nespraucas laukā vēl citi žilbinoši asni, -ir jautājums, kuru vajadzētu pacelt visaugstākajā līmenī, no jebkuras tribīnes, izskatot ikvienu atbalsta iespēju! Nule kā izveidots fonds, kurā, no vienas puses, nauda ieplūdīs no ES struktūrfondiem, no otras, - makus atvērs privātie investori, lai radītu atspēriena dēlīti maziem un vidējiem uzņēmumiem mūsu valstī. Apsveicams solis! - kuram varbūt varētu sekot nākamais? Mēs esam atsaucīgi, kad jāpasniedz roka slimam bērnam vai bez jumta palikušai ģimenei. Varam samest pa latam piemiņas vietai, kur aiziet paskumt ar puķi. Bet mēs varētu arī celt savu valsti, ja vien būtu ideja un impulss to darīt!
Saliedējoties ap nacionālo izgudrojumu (inovāciju) - sauksim to tā, ieguvums būtu vairākkārtīgs. Ne tikai materiālā izteiksmē, kas mums ir ļoti svarīga, lai nekad nedzimtu bērni naktspatversmēs. Bet arī un it īpaši - garīgā, intelektuālā dzīves izpausmē. Veidojot konkurētspējīgu sabiedrību, kas nevis vārdos, bet patiešām būtu balstīta uz zināšanām.