Grāmatās stīga ārstē visu
Latvijā nopērkamas vairākas grāmatas, kas stāsta par zelta stīgas dziednieciskajām īpašībām un sniedz padomus auga sagatavošanā. Dziednieki aprakstīja gan kaites, ko augs ārstē, gan piedāvā receptes. Piemēram, no zelta stīgas lapām un sasmalcinātām stīgām veido masu, ko izkaltē un pievieno eļļai. Maisījums esot ārīgi lietojams līdzeklis ādas slimību un artrīta ārstēšanai. Zelta stīga palīdzot pret sastiepumiem un ādas slimībām. Tinktūra tiek lietota organisma attīrīšanai un elpošanas ceļu slimību gadījumā. Ar uzlējumiem un novārījumu attīra zarnu traktu.
Skeptiska pret augam piedēvētajām spējām ir Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes profesore Vija Eniņa. Viņa ir pārliecināta - kas der visam, neder nekam. Turklāt līdz šim neesot veikti nopietni klīniski pētījumi, ka augs tiešām palīdzētu. Nav izpētītas ne auga aktīvās vielas, ne toksiskā efektivitāte. «Būtībā visa informācija par šo augu pie mums nāk no kāda Krievijas ciema, kādā sādžā cilvēki kaut ko lietojuši, un viņiem kļuvis labi,» teic V.Eniņa. Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska pievienojas profesores teiktajam, ka auga lietderība un efektivitāte vēl nav pierādīta.
Pašiem savas zālītes
Abas medicīnas speciālistes ir pārliecinātas, ka pašu florā ir pietiekami daudz augu, kas ir nekaitīgāki un kuru iedarbība ir pārbaudīta. Ja zelta stīgai tiek piešķirts brīnumauga statuss, par tādu varot uzskatīt arī alveju vai rožaino radiolu jeb zeltsakni.
Turklāt nekontrolēta zelta stīgas lietošana varot izraisīt pat negatīvas sekas. Profesore V.Eniņa zina stāstīt gadījumus, kad uz sasitumiem vai brūcēm uzliktas zelta stīgas lapas radījušas apdegumu. Bijuši gadījumi, ka stīgas uzlējums spirtā lietots iekšķīgi, un tas izraisījis kuņģa darbības traucējumus un vemšanu. Ārste L.Kozlovska ir pārliecināta, ka zelta stīgai drīzāk ir psihoterapeitisks efekts. «Ja pacients saka, ka grib pamēģināt un parīvēties ar zelta stīgas spirta uzlējumu un viņam nav nekādu alerģiju, ļauju to darīt,» stāsta L.Kozlovska. Daktere norāda, ka bieži pacientiem jau no domām vien šķiet, ka kļūst labāk, tomēr iekšķīgu uzlējuma lietošanu viņa kategoriski nepieļauj, jo ar spirtu neārstējot slimības. «No alkohola vairāk mirst nekā ārstējas,» teic L.Kozlovska.
Latvijā jau desmitiem gadu
Ja kādam tomēr gribas pašam pārbaudīt zelta stīgas iedarbību, ieaudzēt un kopt augu nav grūti, stāsta Nacionālā botāniskā dārza Oranžēriju augu nodaļas vadītāja Zane Purne. Zelta stīgas dzimtene ir Meksika. Latvijā tā ienākusi pasen un, neviena neievērota, augusi jau vairākus gadu desmitus. Stīga ir siltzemju augs, tāpēc tai nepieciešama saule un siltums. Augs var augt arī pusēnā, tomēr tad tam neveidojas strīpainās lapas, turklāt saulē audzis augs uzzied baltiem, smaržīgiem ziediņiem. Zelta stīgu var uzskatīt par ātraudzīgu un viegli kopjamu. Augs ir daudzgadīgs, un tā stīgas var sasniegt vairāk nekā viena metra garumu. Stīgu galā veidojas vairaugi - jaunas lapu rozetītes, kuras var nogriezt, apsakņot un ieaudzēt. Augsnei, kurā zelta stīga iestādīta, vienmēr jābūt mitrai. Nav vēlams augu pārliet vai tieši pretēji - iekaltēt. Augs jāmēslo reizi nedēļā, par mēslojumu izmantojot parasto telpaugiem paredzēto mēslojumu.