Piemēram, Lietuvā alus dzeršanas tradīcijas vasaras saulgriežos nav tik izteiktas kā Latvijā. To zināmā mērā var izskaidrot ar brīvdienu skaitu, jo Lietuvā šajos svētkos ir tikai viena oficiālā brīvdiena. Atšķirībā no Latvijas alus tradīcijas šajā valstī ir izteiktas visa gada garumā. Par to liecina arī fakts, ka Lietuvā ir lielāks alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju nekā Latvijā. Daudz alus tiek patērēts arī citās vasaras oficiālajās brīvdienās, īpaši Jūras svētkos Klaipēdā un lielu sporta notikumu laikā.
Līdzīga situācija ir arī Igaunijā, kur alus ir populārākais dzēriens visa gada garumā, it īpaši brīvdienās un dažādos svētkos. Vasarā alus patēriņš ir lielāks, arī vasaras saulgriežos. Igaunijā notiek arī vairāki ar alu saistīti festivāli. Piemēram, jau vairāk nekā 10 gadus jūlija vidū Igaunijā notiek populārais ￃﾕllesummer (Alus vasaras) festivāls. Līdzīgs, bet mērogos nedaudz mazāks alus festivāls ir arī Sāremā - ￃﾕlletoober festivāls.
Arī Somijā alus ir ļoti populārs, un viens no lielākajiem alus patēriņiem ir 1. maijā, arī vasaras saulgriežos. Ļoti populāra tradīcija Somijā ir alus dzeršana tieši 1. maijā, kad «īsts» soms, neraugoties uz laika apstākļiem, uz savas mājas terases izdzer savu pirmo alus kausu.
Lai arī Somijas lielākajās pilsētās var atrast ļoti modernus alus bārus, alus dzeršanas saknes nāk no piepilsētu un mazpilsētu krodziņiem. Somijā ļoti populārs ir gaišais alus, kas aizņem 90% - 95% no kopējā alus patēriņa.
Zviedrijā, līdzīgi kā Latvijā, tieši vasaras saulgrieži ir laiks, kad alus tiek patērēts visvairāk, taču liels alus patēriņš ir arī Lieldienās un Ziemassvētku laikā. Protams, vasarā ir arī vairāki festivāli, piemēram, Way out West un Hultsfredsfestivalen, kas nav iedomājami bez alus.
Tāpat kā Zviedrijā arī Dānijā alus ir ļoti iecienīts Lieldienās un Ziemassvētkos, kad tas tiek pārdots visvairāk. Katrā no šiem svētkiem iecienīta ir cita alus šķirne, proti, alus darītavas sacenšas savā starpā un brūvē īpašu alu uz Ziemassvētkiem un Lieldienām. Viens no populārākajiem uz Ziemassvētkiem ir Tuborg speciālais Ziemassvētku brūvējums, kurš aizņem 2,5% no visa alus tirgus, kas ir ļoti labs rādītājs. Arī Aldaris jau vairākus gadus pirms ziemas saulgriežiem brūvē speciālo Ziemassvētku alu, lai gan pie mums Latvijā šīs tradīcijas nav tik izkoptas. Mazāk alus Dānijā tiek lietots vasaras saulgriežos, taču bez tā nav iedomājami daudzi un dažādi festivāli, arī slavenais Roskildes festivāls.
Norvēģija faktiski neatšķiras no citām Ziemeļeiropas valstīm, jo tur alus visvairāk tiek patērēts tieši Lieldienās un Ziemassvētkos. Protams, samērā liels ir arī alus patēriņš vasaras periodā, bet tas nav tik augsts kā citviet, jo Norvēģijas vasaras nav ļoti garas un siltas. Alus daudz tiek patērēts arī 17. maijā - Norvēģijas Konstitūcijas dienā, jo šajā laikā daudzi augstskolu studenti svin augstskolas beigšanu.
Kā redzams, Ziemeļeiropā alus ir ļoti populārs dzēriens un to lieto gan ziemas, gan vasaras periodā. Latvijā salīdzinājumā ar citām minētajām valstīm alus patēriņš daudz izteiktāks ir tieši vasaras periodā un, piemēram, Ziemassvētkos alus neierindojas pirmajā trijniekā starp visvairāk iecienītajiem dzērieniem. Taču, visticamāk, Latvijā tuvākajos gados alus dzeršanas kultūra attīstīsies arī citos svētkos.