Ministru kabineta atbalstīto likumprojektu Par valsts budžetu 2014. gadam vakar pēcpusdienā uz Saeimu svinīgi aiznesa finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība). «Faktiski ar šo budžetu mēs ieliekam zināmu pamatu arī tālākajam darbam, šim septiņu gadu periodam,» teica premjers, minot, ka šis ir pirmais budžets, ar kuru valsts sāk īstenot Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020. gadam un jauno Eiropas Savienības plānošanas periodu nākamajiem septiņiem gadiem. Tāpat premjers uzsvēra, ka šis budžets ir īpašs ar to, ka ir pirmais, kas veidots eiro valūtā. «Tas nozīmē, ka mums ir jāpilda tās saistības, kuras mēs esam uzņēmušies,» teica valdības vadītājs.
Kā galvenās nākamā gada budžeta prioritātes Dombrovskis minēja valsts konkurētspējas nodrošināšanu un demogrāfiskās situācijas uzlabošanu. Lemšanā par nākamā gada budžetu nepiedalījās tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Viņš paziņoja, ka, ņemot vērā, ka koalīcijā nav pilnībā panākta vienošanās par termiņuzturēšanās atļaujām, lēmumos par budžetu viņš nepiedalīsies. Ministrs pauda cerību, ka, skatot budžetu parlamentā, vienošanās strīdīgajos jautājumos tiks pieņemta. Taujāts par tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Nacionālā apvienība) nepiedalīšanos balsojumā par budžetu, V. Dombrovskis norādīja, ka tas ir Nacionālās apvienības politisks uzstādījums, par kuru informācija saņemta jau pirmdien notikušajā koalīcijas sēdē. No trīs problēmjautājumiem, kas «piesaistīti budžetam», Dombrovskis minēja demogrāfijas atbalsta paketi, papildu ostas nodokli un termiņuzturēšanās atļaujas. Atvērts no šiem jautājumiem palicis vien pēdējais.
Nākamā gada budžeta projekts atbalstu valdībā guva bez ļoti plašām diskusijām. Pēc tā atbalstīšanas atskanēja arī aplausi, un premjers pateicās ministriem par darbu. A. Vilks valdības sēdē sacīja, ka prognozes, uz kā pamata tiek veidots valsts budžets, aizvien mazāk atšķirsies no realitātes un vairs nebūs tik piesardzīgas. «Esam ievirzījušies normālā Eiropas attīstības līmenī, prognozēt kļuvis vieglāk,» teica finanšu ministrs, norādot, ka rucis arī populisms. A. Vilks norādīja, ka eiro pamazām atgūstas, vienlaikus strauja un brīnumaina izaugsme kādā Eiropas daļā gaidāma nav.
Jau vēstīts, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7 004 260 643 eiro (4 922 594 380 latu), bet izdevumi - 7 142 704 902 eiro (5 019 893 005 lati). Salīdzinājumā ar šā gada valsts budžeta plānu nākamgad paredzēti par 341,9 miljoniem eiro (240,29 miljoni latu) lielāki ieņēmumi un par 288,9 miljoniem eiro (203,09 miljoni latu) lielāki izdevumi.
Nākamā gada valsts budžeta projekts sagatavots, prognozējot, ka 2014. gadā iekšzemes kopprodukts (IK) faktiskajās cenās būs 24,764 miljardi eiro (17,403 miljardi latu). Valsts budžeta finansiālā bilance 2014. gadā plānotā mīnus 0,6 no IKP. Vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis nominālajā izteiksmē atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas ES metodoloģijai 2014. gadā paredzēts 0,9% no IKP.
Valdība otrdien vienojās par vēl vairākiem jautājumiem, kas līdz ar nākamā gada valsts budžetu tiks virzīti skatīšanai parlamentā, tostarp skatīja grozījumus Likumā par ostām. Ekonomikas ministrija rosina likt Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām veikt valsts budžetā obligātu maksājumu par stratēģiskas publiskas infrastruktūras lietošanu. Gūtos ieņēmumus iecerēts izmantot valsts autoceļu infrastruktūras attīstībai. Rosinātajai kārtībai nepiekrīt satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Kompromisi šajā jautājumā tiks meklēti parlamentā.