JL jāizdabā ZZS
E.Zalāns nesaka, ka finanšu ministram Einaram Repšem (JL) būtu jāatkāpjas, kaut arī TP cilvēki visvairāk ir kurnējuši tieši par viņa darbību. Tā pēc ministra šaubām par nesen atbalstītās nodokļu politikas pareizību rada nemieru arī citos. TP sadusmoja gan tas, ka sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu notikušas pārāk šaurā lokā, gan atšķirīgie ieskati, kam būtu jāvada Valsts ieņēmumu dienests. TP neatbalsta Dzintara Jakāna nomaiņu tā vadībā. Taču, kamēr premjera pārstāvētajam Jaunajam laikam būs labas attiecības ar Zaļo un Zemnieku savienību, TP nav pietiekamas ietekmes sava viedokļa aizstāvībā. Ir iespaids, ka JL tāpēc nākas izdabāt ZZS vēlmēm, un valdību var iespaidot arī tas, cik ilgi tas būs iespējams.
Pirms pāris nedēļām valdība atļāva Satiksmes ministrijai uzsākt Latvijas lielo ostu infrastruktūras attīstības projektu iesniegumu otro atlases kārtu, uzaicinot Liepājas domi un Ventspils brīvostas pārvaldi iesniegt pieteikumus, bet atliekot jautājumu par Rīgas brīvostu, kurai, cituprāt, ir konkurētspēju veicinošs projekts. TP pārstāvji uz to lūkojās ar aizdomām, pieļaujot partiju darījumu par labu ZZS premjera kandidāta Aivara Lemberga vadītajai Ventspilij. Ventspils mēra vietnieks Guntis Blumbergs, kurš pārstāv ZZS arī koalīcijas sarunās, Dienai sacīja, ka «nekāda īpaša vienošanās tur nav», bet tikai nolemts negaidīt Rīgas brīvostas iesniegumu par ostas infrastruktūras attīstību Krievu salā. Projekti saistīti ar ES fondu līdzekļu pārdali, par ko arī viedokļi koalīcijā atšķiras.
E.Zalānam koalīcijā pietrūkstot pleca sajūtas, jo viņa ierosinājumi tiekot uztverti ar aizdomām, «bet koleģialitāte nav bezierunu pakļaušanās». Tikmēr vairāki JL biedri saskata TP centienus visu kritizēt un noskaņot sabiedrību sociālajiem nemieriem, stāstot, cik viss ir slikti. E.Zalāns pārmetumam nepiekrīt. Kad TP līderis Andris Šķēle pēc budžeta pieņemšanas ieradās uz tikšanos ar premjeru Valdi Dombrovski, ar kuru agrāk nebija pazīstams, viņš jau sākumā parādīja premjeram viņa vietu ar nevērīgo repliku, ka V.Dombrovskis laikam savulaik kandidējis uz zemkopības ministra amatu, lai gan toreiz vadīja Finanšu ministriju. «Ir grūti runāt, ja pretim ir cilvēks, kas speciāli vēlas provocēt uz domstarpībām. Ar ZZS ir citādi - ar viņiem ir viegli un koleģiāli strādāt,» atzīst ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), noliedzot neafišētas vienošanās ar ZZS.
Svarīga stabilitāte
Nevienam, kas iesaistīsies V.Dombrovska valdības gāšanā, nav izredžu 9.Saeimā saņemt piedāvājumu veidot nākamo valdību. To Valsts prezidents Valdis Zatlers ir licis saprast ar savu līdzšinējo taktiku, izvēloties premjera kandidātus. To viņa pārstāvji ir ļāvuši nojaust arī tagad, pastiprinoties TP neapmierinātībai un opozīcijā esošā LPP/LC līdera Aināra Šlesera paziņojumiem par valdības drīzu galu - arī tas neveicina politisko stabilitāti, kas no valsts interešu viedokļa šobrīd ir ļoti svarīga, lai atjaunotu ārvalstu partneru uzticību, kas pamazām sāka atgriezties pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas.
Valdības darbības stilu nosaka prezidenta izraudzītā premjera personība un V.Zatleram ir jāuzņemas daļa atbildības par to, kā Latvija ir dzīvojusi, uzskata E.Zalāns. Viņaprāt, ja prezidents no kandidātu loka vēlētos izslēgt kādas personas, būtu svarīgi saprast, kurš cilvēks tad var izvest valsti no krīzes. TP līderis A.Šķēle ir solījis piedāvājumu sagatavot līdz februārim, martam. TP priekšsēža pazinēji domā, ka viņš varētu pietiekami spēcīgi uzsist dūri arī uz prezidenta galda, lai saņemtu piedāvājumu veidot valdību. Taču V.Zatlera pēdējā laika darbība liecina, ka viņš šādu metožu priekšā varētu arī nepadoties.