Par valdības klupšanas akmeni kļuva decembrī pieņemtie likumdošanas grozījumi, kas paredzēja no 1.jūlija stipri vien uzlabot bezdarbnieku stāvokli. Taču kļuvis skaidrs - ja grozījumi stāsies spēkā, jau rudenī aptrūksies naudas bezdarbnieku pabalstiem. Valdībā sākās domstarpības. Sociāldemokrātiem pārmeta populismu, tie savukārt lika priekšā lielāku finanšu slogu uzkraut uzņēmējiem. Zinot, ka tas neizbēgami izraisīs «ēnu ekonomikas» pieaugumu, tātad valsts ieņēmumu samazināšanos, premjers izšķīrās par dumpīgo ministru atlaišanu.
Valdības krīze, domājams, būs galā jau šonedēļ, ja koalīcijā sociāldemokrātu vietā stāsies bijušā prezidenta Arnolda Rītela dibinātā Tautas partija, un šāda iespējamība ir visai liela.
Pirmoreiz budžetu - tērēšanas samazināšanas virzienā - Igaunijā grozīja februāri, tikai tam nebija politisku seku. Nepieciešamība darīt to vēlreiz, un nevis kaut kad rudenī, bet jau tuvākajā laikā, «lauza sprandu» valdības vienotībai.
Atšķirībā no mūsējās, Igaunijas valdība nedzīvoja ilūzijās, ka «treknie gadi» būs, būs un vēl būs. Ar visu to ekonomiskā krīze Igaunijai bliezusi krietni smagāk, nekā kaimiņvalstī tas tika gaidīts.