Šogad gan vairs neesot jūtama pērnā gada tendence, kad jaunieši amatpersonu vārdus jauc, piemēram, toreizējo satiksmes ministru Aināru Šleseru (LPP/_LC_) saucot par premjeru. Šogad šos jautājumus jaunieši lielākoties neatbildēja vispār, bet asprātīgākie bija izdomājuši savas versijas, kas turklāt nākušas no dažādiem gadsimtiem. Tā Saeimas priekšsēdētājs, piemēram, nosaukts par Kirhenšteinu (valdības vadītājs 1940.g.).
Juridiskā fakultāte savus studentus joprojām atlasa, izmantojot arī erudīcijas testu. Šāgada testa rezultāti liecinot, ka reflektantu zināšanas par sliktām nevar uzskatīt: lielākais vairums no 620 šogad testu kārtojušajiem jauniešiem bija ieguvuši 500-700 punktu no 1000 iespējamajiem, viens topošais students pat atbildējis pareizi uz visiem jautājumiem, stāsta fakultātes prodekāne Annija Kārkliņa. Vieglāk reflektantiem esot klājies ar testā ietvertajiem loģikas jautājumiem, jautājumu par Satversmes pieņemšanu un vēlēšanu tiesībām.
Tomēr vairākos jautājumos vidusskolas beidzēju zināšanas esot samērā sliktas. Piemēram, «daudzi ir pārliecināti, ka mēs dzīvojam federālā valstī», stāsta A.Kārkliņa. Daļa jaunieši neesot varējuši atcerēties Latvijas 1.brīvvalsts laika prezidentus. Jāni Čaksti vairākums esot spējuši nosaukt, bet nākamie prezidenti nokristīti citos vārdos vai arī minēti nepareizā secībā. Lielas daļas jauniešu atmiņā neesot arī nesenākas vēstures fragmentu: daudzi uz jautājumu, kas notika 1990.gada 4.maijā, esot atzīmējuši atbildes variantu, ka šajā dienā par pirmo LR prezidentu ievēlēja Anatoliju Gorbunovu, tāpat daļai reflektantu šķitis, ka šajā dienā tika parakstīts Ribentropa- Molotova pakts. Tikai retais esot spējis atzīmēt pareizo atbildes variantu jautājumā, kas ir Valsts kontrole. Lielākā daļa jauniešu bija norādījuši, ka tā ir korupcijas apkarošanas un novēršanas iestāde.
Tests ļāvis pārliecināties, ka jauniešiem ir samērā sliktas zināšanas par ES. Piemēram, jautājumā par ES prezidējošo valsti daļa kā pareizo atbildi bija atzīmējuši Baltkrieviju.