Starptautisko pētījumu rezultāti kļūst aizvien sliktāki un sliktāki. Mums iepriekš bija salīdzinoši labi rezultāti, piemēram, lasītprasmē bija diezgan augsts līmenis, bet tagad esam vidējā līmenī. Ir četras valstis, kurās no 2000. līdz 2009. gadam tiešām pasliktinājusies lasītprasme. Zviedrija šajā ziņā ir otrajā vietā. Mēs esam zaudējuši vienu skolas gadu - astotās klases skolēni ir tādā līmenī, kādu iepriekš uzrādīja septītās klases skolēni.
Tas nozīmē, ka starptautiskos pētījumus ņemat ļoti nopietni un domājat, ka tie pasaka daudz par jūsu izglītības sistēmu.
Jā. Daudz vairāk nekā mūsu nacionālā vērtēšanas sistēma. Ja skatāmies uz atzīmēm Zviedrijas skolās, tās pieaug (smejas). Tas nozīmē, ka nacionālā vērtēšanas sistēma nedod ļoti labu priekšstatu par to, kas reāli notiek.
Jums ir diezgan labi kaimiņi - Somija (viena no pasaulē labākajām izglītības sistēmām). Vai neesat mazliet greizsirdīgi?
Bet, protams (smejas)! Mēs esam daudz mācījušies no viņiem. Pirms dažiem mēnešiem bijām Somijā, pētījām, kā viņi sagatavo skolotājus. Protams, domājam, ka arī Zviedrijai ir jābūt starptautisko pētījumu augšgalā.
Kas atšķir jūsu un Somijas situāciju? Kāpēc Somijas izglītības sistēma uzrāda tik labus rezultātus, bet jūsu - vidējus?
Lielā atšķirība ir tā, ka Somijā skolotājus atlasa no vistalantīgākajiem jauniešiem. Mūsu vistalantīgākie jaunieši nekļūst par skolotājiem. Domāju, ka tas arī izskaidro lielo atšķirību rezultātos.
Kā jūs plānojat padarīt skolotāju profesiju pievilcīgāku?
Tā tiešām ir vissvarīgākā lieta, pie kuras mums jāstrādā. Pirmkārt, mums ir jāmaina skolotāju izglītošana - mums nepieciešama ļoti kvalitatīva skolotāju apmācība, esam arī tērējuši daudz naudas skolotāju tālākizglītībai. Esam noteikuši, ka skolotājiem ir jābūt atbilstošai izglītībai katrā priekšmetā, ko viņi māca.
Tā iepriekš nebija?
Likumi nebija tik skaidri, un domājam, ka realitātē pusi stundu pamatskolā vadīja skolotāji, kam nebija atbilstošas kvalifikācijas priekšmetā, ko viņi mācīja. Tā ir īpaša problēma dabaszinātnēs un matemātikā.
Saprotu, ka esat devuši diezgan lielu autonomiju skolām un skolotājiem. Bet vai šī autonomija nebija pat pārāk liela?
Jā, piekrītu, ka skolām bija pārāk daudz autonomijas. Bet mēs to labojam. Mums ir jauns Izglītības likums, kas ir daudz precīzāks. Mums ir precīzākas prasības skolām mūsu jaunajā mācību programmā. Mums ir arī nacionālā skolu inspekcija, kas pārbauda skolas, - esam dubultojuši viņu resursus un piešķīruši viņiem lielāku varu. Jaunajā Izglītības likumā arī esam ierakstījuši - ja skolēns nesasniedz mērķus vai arī ir risks, ka viņš tos nesasniegs, viņam jāsaņem papildu atbalsts, piemēram, no speciālajiem skolotājiem. Vecāki pat var sūdzēties tiesā, ja nav apmierināti ar papildu atbalstu, ko viņu bērns saņem.