«Vērtējot apstrādes rūpniecības perspektīvas, jāsecina, ka pastāv liela nenoteiktība saistībā ar sankcijām pret Krievijas ekonomiku un atbilstoši iespējamām pretsankcijām no Krievijas puses, kas varētu skart arī Latvijas ekonomiku,» secinājis Ekonomikas ministrijas pārstāvis Edmunds Gergelevičs.
To, ka «turpmākā situācija ietver ļoti daudz nenoteiktības, kuras epicentrā ir Ukrainas krīze», uzsver arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis un piebilst, ka «piesardzība jāsaglabā arī cerībās piesaistīt investoru Liepājas metalurga darbības atjaunošanai. Šajos ģeopolitiskajos apstākļos tas tomēr var būt sarežģīti.»
Iespējams, ka «Krievijas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās un sankcijas turpinās atstāt nospiedumu uz tekstila un apģērbu ražošanas nozarēm. Šai un arī citām nozarēm eirozonas ekonomikas atgūšanās gausums varētu nedot iespēju pilnībā kompensēt pieprasījuma kritumu,» pieļauj D. Gašpuitis.
Latvijas uzņēmumu iespējas pārdot savu saražoto produkciju Krievijā «atkarīgas ne tikai no sankciju esamības vai neesamības, bet arī no tā, cik daudz naudas ir kaimiņvalsts iedzīvotāju kabatās», norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš un skaidro: «Tirdzniecību ar Krieviju nozīmīgi ietekmē privātais patēriņš, jo uz šo valsti salīdzinoši daudz eksportējam galapatēriņa preces. Patēriņš līdz šim bijis Krievijas ekonomikas salīdzinoši stiprākā daļa. Varbūt tāpēc eksports uz šo valsti šogad līdz šim bijis sekmīgāks, nekā varētu domāt, ekonomikas norisēm sekojot tikai ar virsrakstu starpniecību.»
Savukārt «Rietumu tirgos mūsu ražotājus tiešā veidā ietekmē ne tik daudz gala patēriņš, cik ražošana», ir pārliecināts P. Strautiņš.
Jūlijā Latvijā patērētāju un uzņēmēju noskaņojums uzlabojies, bet Eiropas Savienībā (ES) kopumā jau otro mēnesi pēc kārtas pazeminājies un var norādīt uz augošu piesardzību un zemāku pieprasījumu ES tirgos, vēsta Finanšu ministrija.