Visa vaina rakstībā
Domstarpību pamatā ir Polijas argumenti, ka Lietuvā dzīvojošajiem poļiem jābūt tiesībām pasē un citos oficiālajos dokumentos rakstīt savu vārdu poļu valodā, izmantojot arī burtus, kādu nav lietuviešu alfabētā. Varšava arī uzskata, ka Viļņas apriņķī, kurā dzīvo vairākums Lietuvas poļu, ielu un apdzīvoto vietu nosaukumi jāraksta gan lietuviešu, gan poļu valodā. Lietuvā mīt 201,5 tūkstoši poļu, kas ir 6% no visiem valsts iedzīvotājiem. Salīdzinājumam - Lietuvā dzīvojošo krievu skaits ir 161,7 tūkstoši jeb 4,8%.
Svarīga loma spriedzē starp Varšavu un Viļņu ir Baltijā vienīgajai naftas pārstrādes rūpnīcai Mažeiķos, kura pieder Polijas naftas kompānijai PKN Orlen. Nesen poļi izteikuši gatavību rūpnīcu pārdot, tas Lietuvas presei un amatpersonām licis izteikt bažas, ka pircējs varētu nākt no Krievijas.
Spēcīgu uzliesmojumu ilgāku laiku gruzdošais konflikts piedzīvoja pagājušajā nedēļā. Lietuvas Ārlietu ministrija pagājušajā ceturtdienā paziņoja, ka Polijas vēstnieki Lietuvā un Latvijā pēdējā laikā izplatījuši maldinošu informāciju par Lietuvu, arī jautājumos, kas skar mazākumtautības un abu valstu kopprojektu - Visaginas atomelektrostaciju.
Nedēļas nogalē ar pretpaziņojumu klajā nāca Polijas Ārlietu ministrija, kas pauda nožēlu par šādu Viļņas nostāju, kas «ir pretrunā ar labu kaimiņattiecību veidošanu». Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis paziņojis, ka poļu tiesību neievērošana Lietuvā «nav pieņemama», tāpēc viņš atteicies apmeklēt Viļņu, kamēr jautājums netiks atrisināts.
Lietuvas premjerministrs Andrus Kubiļus šonedēļ sacīja, ka Lietuvai nav nepieciešami citu valstu mudinājumi risināt nacionālo minoritāšu problēmas, un piebilda, ka Varšavas izteiktās nepatiesās apsūdzības atspoguļo Polijas iekšpolitiskās problēmas.
Latvieši kā vidutāji
Eļļu ugunij pielējuši arī citi abu valstu politiķi. Piemēram, Lietuvas Seima opozīcijas deputāts Justins Kaross uzskata, ka Lietuvas poļiem ir brīva izvēles iespēja. «Ja poļi vēlas dzīvot Lietuvā, viņiem ir jātuvinās, nevis jāattālinās. Tie, kuri domā citādi, var doties uz Poliju.» Lietuvas ārlietu ministrs Audronis Ažubalis uzskata, ka poļu jauniešiem, kas nemācīsies lietuviešu valodu, būs problēmas darba tirgū un viņi nevarēs būt nekas vairāk kā palīgstrādnieki celtniecībā.
Atbildot uz šiem izteikumiem, Eiropas Parlamenta deputāts no Polijas Rišards Čarneckis paziņojis, ka jautājums par poļu stāvokli Lietuvā ir jārisina Eiropas Savienības augstākajā līmenī, jo no pašreizējās situācijas ieguvēja esot tikai Maskava.
Ietekmīgā britu izdevuma Economist Austrumeiropas lietu eksperts Edvards Lūkass gan aicina abas valstis palūkoties apkārt un ķildas risināšanā iesaistīt Latviju un Čehiju.