Turpat netālu dzīvesbiedri gaidīja diriģents Andris Nelsons ar sunīti Antonu. Nesaņēmos pieiet viņiem klāt - reti kurš ielas kaķu barotājs vēlas stāstīt par šo nodarbi citiem cilvēkiem. Kolēģe Inese Lūsiņa iedrošināja piezvanīt māksliniecei, jo Kristīne par ielas kaķiem aizrautīgi stāstījusi preses konferencē, kas bija veltīta dziedātājas solokoncertam Rīgā.
Vāra siltas putriņas
Piezvanīju māksliniecei. Viņa bija ļoti atsaucīga, taču satikties neizdevās, jo nākamajā rītā dziedātāja devās uz Vāciju. Kaķu lietas izrunājām garā un atklātā telefonsarunā. Kristīne stāstīja, ka dzīvnieki viņai vienmēr bijuši mīļi. Pilntiesīgs ģimenes loceklis pašlaik ir jauktenītis sunītis Antons, kas pirmo reizi dosies ar saimniekiem ārzemju turnejā un dzīvos Vācijā. Dziedātāja stāsta: «Kaķu barošanā mani ievilka mamma. Viss sākās pirms trim gadiem. Mamma ar Antonu pastaigājās parkā un ieraudzīja piecus kaķa bērnus. Viņai kļuva žēl mazuļu, un mamma sāka katru dienu nest viņiem ēst. Es tolaik biju Rīgā, un mamma vienu dienu palūdza, lai aizeju viņas vietā, jo kaķīši gaida, bet viņai kaut kur bija jāiet. Gāju vienu dienu, tad otru, trešo. Varētu it kā neiet, bet sirdsapziņa urdī - kaķi gaida, viņiem tukši vēderiņi. Sāku nest konservus, bet ziemā vārīju siltas putriņas.»
Kristīne ir pārliecināta, ka kaķiem ir kāds iekšējs precīzs pulkstenis. Sākumā viņa nesusi kaķu brokastis ap pusvienpadsmitiem, pēc tam mainījusi dienas režīmu un klājusi minčiem brokastu galdu deviņos: «Pāris dienu ēdamistaba bijusi tukša, bet tad viņi pierada pie jaunā laika.» Kristīne vērtē cilvēku līdzdalību kaķu žēlsirdības lietā: «Kāds ziemā uztaisīja būdiņu privātiestādes pagalmā, kur kaķīši dzīvo, citi būdu nojauca. Iestādes apsargs lūdza teritorijā kaķus nebarot. Viņam nekas neesot pret dzīvniekiem, bet īpašnieki neļaujot.» Reiz Kristīne ieraudzīja, ka viens no kaķiem miris, guļ asins peļķē, acīmredzot kāds bija uzrīdījis suni vai vienkārši nošāvis dzīvnieciņu: «Ielas kaķi jau pieraduši pie cilvēkiem, droši ļaujas glāstiem, manas melnbaltās arī nebēg, bet, ja gribi dzīvot, diemžēl cilvēkiem pilnībā nedrīkst uzticēties.» Pirmajā ziemā izdzīvoja visi pamestie kaķēni, tagad Kristīne ar mammu baro viņu pēcnācējus. Māksliniece nožēlo, ka spēj izdarīt tikai pašu mazumiņu: «Ja es dzīvotu un strādātu Rīgā, parūpētos par kaķeņu sterilizāciju, taču mēs ar Andri mājās esam ļoti reti.» Kristīnei ir savas domas par dzīvnieku patversmēm: «Es savus aprūpējamos censtos iekārtot pie draugiem vai paziņām, jo patversmes ir pilnas ar kaķiem. Slimības, skumjas, garlaicība kaķus patversmē nobeidz daudz ātrāk nekā uz ielas, kur viņiem gan arī ilgs mūžs nav paredzams, tomēr ir brīvība.» Toties par sterilizāciju Kristīne izsakās atzinīgi: «Žēl, ka valsts var palīdzēt tik maz, lielā mērā uzkraujot savus pienākumus nevalstiskām organizācijām un ziedotājiem. Latvija runā, ka esot iegājusi Eiropā, taču vismaz dzīvnieku labturības ziņā esam tālu austrumos.»
Nodod stafeti
Kā mākslinieces dzīvesbiedrs attiecas pret sievas žēlsirdības darbu? Kristīne smaida: «Sākumā Andris to vērtēja skeptiski, bet tagad jau pats aiznes minčiem brokastis, kad es nevaru.» Dziedātāja neslēpj, ka kaķu dēļ viņa ir kritusi izmisumā, raudājusi: «Tā ir liela atbildība, ko ar mammu esam uzņēmušās. Jāsaglabā vēss prāts un jādara viss, ko varam izdarīt. Es tagad dodos uz Vāciju, atgriezīšos jūnija vidū. Mamma paliek manā vietā. Esam laimīgas, ka varam kādam palīdzēt.» Kristīne priecājas, ka pasaule ir tik dažāda: «Nekur Eiropā neesmu redzējusi tik daudz bezpajumtes kaķu, cik Rīgā. Eiropā miljonāri ziedo labdarībai, pie mums - jo bagātāks, jo skopāks, bet kaķus baro omītes, kurām katrs lats ir milzīga nauda! Taču, ja katrs tikai ar pašu mazumiņu palīdzētu dzīvniekiem, maziem bērniem un veciem cilvēkiem, Latvija kļūtu daudz pievilcīgāka.»
RD Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieka vietniece Lana Puntuse: šogad bezsaimnieku kaķu sterilizācijai Rīgas dome atvēlējusi 26 000 latu. Pagājušajā gadā sterilizētas 900 kaķenes, bet tiek lēsts, ka pilsētā ir ap 200 000 bezsaimnieku kaķu. Iesniedzot RD izpildītu veidlapu un iestājoties rindā, uz pagalma kaķu sterilizāciju par domes līdzekļiem var cerēt uz nākamo vai aiznākamo gadu.