Pāršķirstot vasaras pierakstus, secināju, ka gandrīz viss šovasar piedzīvotais saistījies ar darbu, taču kaut kas tomēr palicis arī ārpus bloknota. Tikai tas saglabāts sajūtu failos, darbības kaut kur pazudušas, palicis redzētais, sasmaržotais un sagaršotais. Latgalē un Kurzemē.
Saulriets pie Lubāna ezera, kas aizvakar vērots, braucot (nē, rāpojot) pa negreiderēta zemes ceļa redeli ar lielo ekskursiju autobusu. Lubāna zvejnieku zivju zupa no milzīga čuguna grāpja un no kāda veca Kolkas zvejnieka pa ceļam pirkta, lieliski nokūpināta bute - kas labāks? Ja var dabūt, lūdzu abus, taču noteikti vasarā, ne jau rudenī, rudenim būs cita garša. Pirmie jaunie kartupeļi ar dillēm. Spilgti oranžās magones akmeņainajā jūras krastā Engurē un debeszili cigoriņi Viļānos. Puķuzirņu saldajai smaržai līdzīgais, aizkustinošais bērnu dziedājums Stirnienes baznīcā un stingrais miers Tukuma luterāņu dievnamā. Tur pie sienas ar izbrīnu pamanīju Dievmātes cilni. Lai nekļūdītos, pārjautāju, kas tas ir. «Ja jau jūs no Rēzeknes, būtu gan jāzina,» cienīgi atbildēja baznīcas dežurante. Izrādās, ka Dievmāte esot vietējās katoļu draudzes dāvana. Silti pieelpotā Aglonas baznīca aukstajā 14.augusta naktī. Rūgteni saldu zemeņu sauja, salasīta Ruskulovas mežā, braucot uz pašu labāko teātru pasākumu šovasar - festivālu Ķiršu dārzs Balvos. Sīki mazi prieki - kā Rāznas ezera akmentiņi, kā Rojā salasīti gliemežvāciņi. Nobērti blakus datoram uz rakstāmgalda, it kā putekļu nepietiktu? Nē, nepietiek, vēl nepietiek.
Vasaru var mēģināt salikt burciņās, sasaldēt saldētavā, iemarinēt, saglabāt bilžu galerijās portālā draugiem.lv.
«Mēs dzīvojam tikai vasarās, ziemās mēs mirstam...» tā laikam sacīts kādā dzejolī. Ne velti bērniem gadus kādreiz skaitīja vasarās. Vasarās mēs augam, mīlam, skūpstāmies, pieviļamies. Vasarās pat vilšanās ir līdzīga samtenei, smaržo rūgti, taču zied skaisti.#
Turpinām Privātās dzīves diskusiju
Vasaras piedzīvojums
Izstāstiet mums savu skaistāko vasaras piedzīvojumu - romantisks notikums, vieglprātīga dēka vai jebkāds cits šīs vasaras mirklis, kas prātā paliks vēl ziemā.