Viens no septiņiem emirātiem - Dubaija - pirms dažiem gadiem dižojās ar daudzmiljardu vērtiem celtniecības projektiem un deklarēja gatavību kļūt par Persijas līča finanšu centru. Tagad nelielajā pilsētvalstī celtniecība ir apstājusies, simtiem grandiozu ēku stāv pamestas, un Dubaijas kopējais parāds pārsniedz simt miljardus dolāru.
Sapnis, kas nepiepildīsies
Pirmie signāli par Dubaijas trekno gadu beigām pienāca jau 2008. gada nogalē, kad pasaules finanšu tirgi piedzīvoja krahu, tomēr izšķērdīgā emirāta uzdzīve beidzās pērn 25. novembrī, kad Dubaijas valdībai piederošais nekustamo īpašumu uzņēmums Dubai World kreditoriem paziņoja, ka nespēj veikt kārtējo maksājumu 25 miljardus dolāru (13 miljardi latu), lai segtu 80 miljardu dolāru (41,6 miljardi latu) vērtu aizņēmumu.
No pilnīga sabrukuma un apkaunojuma Dubaiju glāba kaimiņu emirāts Abū Dabī, kas janvāra sākumā «mazajam brālim» aizdeva 20 miljardus dolāru (10,4 miljardi latu). Līdz ar to Persijas līča rietumnieciskākā valsts zaudēja lielu daļu no nosacītajos veiksmes gados iegūtās autonomijas. Simbolisks piemērs tam ir Dubaijā uzbūvētās pasaulē augstākās celtnes pārdēvēšana no Burj Dubai par Burj Khalifa par godu Abū Dabī šeiham Halifam bin Zajedam el Nahjanam.
Kritiens recesijas bezdibenī bija pamatīgs belziens Dubaijai, kas bija kalusi grandiozus plānus. Vēl 2007. gada februārī šeihs Muhammeds bin Rašīds el Maktūms paziņoja, ka Dubaija līdz 2015. gadam kļūs par globāli nozīmīgu pilsētu. Tas notika laikā, kad Dubaijas ekonomikas izaugsme bija 13,5% gadā un šķita, ka kustība augšup turpināsies vienmēr. Tomēr pašreizējie ekonomiskie rādītāji šim sapnim ir pārvilkuši treknu svītru.
Dubaijas oficiālais statistikas birojs oktobrī informēja, ka emirāts šogad varētu piedzīvot izaugsmi 2,3% apmērā, kas ir krietni vairāk par Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozētajiem 0,5%. SVF dati liecina, ka 2009. gadā Dubaijas ekonomika piedzīvoja lejupslīdi 1,3% apmērā, raksta The New York Times. Banka HSBC Bank Middle East prognozē, ka 2011. gadā Dubaijas ekonomiskā izaugsme, visticamāk, būs šī gada līmenī.
Vislielākās raizes turpmākajos gados Dubaijai sagādās smagā parādu nasta. SVF lēš, ka Dubaijas valdība, tai piederošās kompānijas un citi uzņēmumi aizdevējiem ir parādā 110 miljardus dolāru (57,2 miljardi latu), bet vairāki citi avoti vēsta, ka summa varētu būt vēl lielāka - 170 miljardi dolāru (88,4 miljardi latu).
Kur pazuduši celtņi?
Dubaijai nav pieejamas tik bagātīgas naftas rezerves kā kaimiņu emirātam Abū Dabī, kas savu tautsaimniecību balsta uz melnā zelta ieguvi, tādēļ tā nolēma savu bagātību veidot, nodrošinot augsta līmeņa finanšu darījumus, attīstot tūrismu un pārdodot nekustamos īpašumus.
2002. gadā Dubaijas valdība deva zaļo gaismu ārvalstu iedzīvotājiem šeit iegādāties nekustamo īpašumu. Pilsētā kā sēnes pēc lietus saradās aizvien augstāki un grandiozāki debesskrāpji, lērums pieczvaigžņu viesnīcu, megalieli un agrāk nekur neredzēti iepirkšanās centri, piekrastē tika izveidota milzīga sala palmas formā. 2008. gada sākumā nekustamā īpašuma cenu kāpums sasniedza virsotni - tajā laikā atsevišķu apartamentu un villu cena pieauga ar ātrumu 10% nedēļā.
Šai leiputrijai nebija lemts turpināties, jo pasaules finanšu tirgi sabruka un celtniecības projektu attīstītāji vairs nevarēja aizņemties līdzekļus būvniecības pabeigšanai. Pazuda arī potenciālie pircēji.
Kopš pagājušā gada novembra nekustamā īpašuma cenas Dubaijā strauji krītas. ASV investīciju banka JP Morgan prognozē, ka cenas turpinās slīdēt lejā, līdz tās būs zemākas par 80% no 2008. gada līmeņa.
Apturēta vairāk nekā puse Dubaijā sākto celtniecības projektu, vēsta The Guardian. Par 40% samazinājies pieprasījums pēc celtņiem, kas reiz bija neatņemama pilsētas panorāmas sastāvdaļa.