Ziedo tuviem cilvēkiem
A.Perta simfoniju, kā arī Georga Pelēča, ASV dzīvojošās krievu komponistes Ļeras Auerbahas un Fēliksa Mendelszona-Bartoldi skaņdarbus kremeratieši atskaņos 15.septembrī Rīgā Lielajā ģildē koncertā Likteņdārzam, atbalstot ideju par piemiņas parku uz salas Daugavas vidū pie Kokneses. Koncerts būs veltījums visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri cietuši no dažādām varām XX gadsimtā. G.Krēmers ziedo šo koncertu sev tuvu cilvēku piemiņai un cerībai, ka Latviju gaida ziedoša un kopta dārza nākotne bez vardarbības un nesaticības. Viņš pats būs orķestra koncertmeistars A.Perta simfonijas atskaņojumā, ko vadīs igauņu diriģents Tenu Kaljuste. Likteņdārzs, kura misija būs iemūžināt visu cilvēku piemiņu, kas zuduši Latvijai pagājušajā gadsimtā, ir visas tautas projekts, kas top par ziedojumiem. To paredzēts uzbūvēt līdz Latvijas simtajai gadadienai 2018.gadā. Ikvienam ir iespēja līdzdarboties, iegādājoties ziedojuma zīmes un iemūžinot savu tuvinieku piemiņu. Tās iespējams iegādāties Latvijas pastā, Ls 5, 10, 20 un 100 vērtībā, bet koncerta laikā arī Lielajā ģildē. Piemiņas zīmes iegādāsies arī orķestra mūziķi. Viņi arī spēlēs bez atlīdzības. Likteņdārza projekta īstenotājs ir 2005.gadā izveidotais Kokneses fonds. Mākslinieciskās un filozofiskās koncepcijas autors ir Japānas ainavu arhitekts un dzenbudistu mūks Šunmio Masuno.
Simfoniski pret netaisnību
A.Perta 4.simfonija Baltijas valstīs skanēs pirmoreiz. Lūk, kā pats A.Perts komentē gaidāmo pirmatskaņojumu Baltijā, kuru pagodinās ar savu klātbūtni: «Šo simfoniju esmu veltījis Mihailam Hodorkovskim. Domāju, ka viņa vārds ir visiem pazīstams. Viņa personība un ar to saistītais stāsts ir plaši atspoguļots Rietumu presē. Ar savu skaņdarbu es gribētu pasniegt roku gūsteknim un viņa personā visiem netaisnīgi vajātajiem. Es veltu 4.simfoniju Mihailam Hodorkovskim un novēlu mieru dvēselē, par spīti skumdinošajiem viņa dzīves apstākļiem. Es pat nezinu, vai viņam izdosies kādreiz dzirdēt šo skaņdarbu, tomēr ceru, ka mans pasta balodis kādreiz sasniegs arī tālo Sibīriju.» Jau labu laiku pirms pasaules pirmatskaņojuma simfonijas partitūra tika publicēta internetā, mūzikas izdevniecības Universal Edition tīmeklī.
Ievērojamais komponists, kurš pats 1980.gadā emigrēja no toreizējās PSRS, simfonijā pauž morālu atbalstu prettiesiskuma upuriem Krievijā. 2006. un 2007.gadā viņš pilnīgi visu savu darbu atskaņojumus pasaulē veltīja noslepkavotās žurnālistes Annas Poļitkovskas piemiņai. Jaunās vienkāršības un tā sauktā svētminimālisma estētikas ikona mēdz būt noslēgts, taču pēc simfonijas Eiropas pirmatskaņojuma Helsinkos sniedza interviju Krievijas Radio Svoboda. «Iedvesmojos no Sargeņģelim veltītajiem kanoniskajiem tekstiem. Lai gan orķestra opusā nav vārdu, tie tomēr kalpoja par pamatu simfonijas struktūrai. Šādi es mūzikā vēlējos sniegt roku ieslodzītajam - Mihailam Hodorkovskim un viņa personā visiem beztiesiski ieslodzītajiem Krievijā. Es gribēju nosūtīt viņiem miera un gara spēka vēsti,» stāstīja pareizticīgais komponists pēc atskaņojuma, kas Helsinkos notika tieši pirms Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva vizītes. Savu iepriekšējo lielo simfonisko opusu - Trešo simfoniju - A.Perts radīja 1971.gadā, kad pats vēl dzīvoja toreizējā Padomju Igaunijā. 1980.gadā viņš emigrēja, jo padomju režīms liedza īstenot garīgā mūziķa radošo būtību.
«Runāt mūzikas valodā ir liela privilēģija. Mūzika runā ar visiem, pāri politiskajām robežām un teritorijām. Man ļoti gribētos cerēt, ka manas simfonijas mūzika un veltījums neatstās klausītājus vienaldzīgus,» A.Perts uzsvēra radiointervijā, ko sniedza krieviski - savā ikdienas lūgšanu valodā. Hodorkovska un viņa līdzgaitnieka (naftas koncernā JUKOS un apcietinājumā) Platona Ļebedeva tiesāšanu Maskavā komponists nosauca par absurdu, kas nožēlojamā stāvoklī nostāda arī tiesnešus. Tāpēc aizlūgums mūzikā adresēts arī viņiem. Koncertos Losandželosā un Čikāgā īpaši saviļņojušas klausītāju tūkstošu ovācijas. «Man ir tikpat svarīgi nosaukt politisko upuru - īpaši M.Hodorkovska, A.Poļitkovskas, N.Estemirovas - vārdus. Brīvība domāt, censties atrast ceļus valsts nākotnei - Krievijā vai kur citur - neļaut korupcijai lemt nākošās paaudzes likteņus. Viss tas man atgādina Padomju Savienību. Tai Likteņdārzā nav vietas!» - tā Gidons Krēmers, pošoties uz Latviju. Stīgu instrumentiem, arfai un sitaminstrumentiem sacerēto simfoniju Kremerata Baltica apguvis īpaši šim koncertam, paralēli rudens turnejas gatavošanai, kurā jau no 18.septembra muzicēs Eiropā (Vācijā, Austrijā, Itālijā, Spānijā) un Āzijā (Japānā, Dienvidkorejā, Ķīnā, Malaizijā, Taizemē).#